Šis paziņojums satricinājis ne tikai pasaules biržas un licis kristies eiro vērtībai, bet tas met arī negatīvu ēnu uz to valstu vadītājiem, kuri ar visas savas autoritātes spēku panāca šādu Eiropadomes lēmumu.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā jau bija paziņojusi: "Ja eiro kritīs, tad kritīs arī visa Eiropa, un to mēs nedrīkstam pieļaut. Pasaule vēro gan Eiropu, gan Vāciju, vērtējot, vai mēs esam spējīgi uzņemties atbildību Eiropas dziļākās krīzes brīdī, kāda bijusi kopš Otrā pasaules kara laika beigām."
Tikai smagi un spēcīgi argumenti Merkelei palīdzēja gūt plašu Vācijas Bundestāga atbalstu tai politikai, kuru viņa vēlējās īstenot Eiropadomē.
"Ja eiro kritīs, tad kritīs arī visa Eiropa, un to mēs nedrīkstam pieļaut."
Vācijas kanclere Angela Merkele
Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā nepopulārus soļus ļoti baidās spert esošais, ne pārāk populārais prezidents Nikolā Sarkozī, kuram arī nenācās viegli atbalstīt šo eirozonas glābšanas plānu, jo īpaši Grieķijai. Bet pēc atgriešanās no Eiropadomes Sarkozī televīzijā uzstājās ar 73 minūšu garu interviju, kurā skaidroja, kāpēc nebūtu nemaz tik slikti, ja eirozona tiktu glābta par Ķīnas naudu – tā gatava ieguldīt milzu līdzekļus ne tikai ASV, bet arī Eiropā. Viņa pretinieki sociālisti pret šo plānu izturējās ļoti skeptiski, un Sarkozī nācās stipri pasvīst, lai francūžiem izskaidrotu, kāpēc bez visiem šiem skarbajiem pasākumiem nevar iztikt.
Savukārt Lielbritānija, kura jau kopš iestāšanās ES ir dumpiniece, neuzkrītoši apliecinājusi, ka tai joprojām ļoti nozīmīgas ir Britu sadraudzības valstis (lielākā daļa – bijušās kolonijas), liekot manīt, ka bez ES var arī iztikt. Iekšpolitiskā līmenī tas bija sabiedrības ierosinātais jautājums, vai nerīkot referendumu par izstāšanos no ES; valdošā konservatīvo un liberāļu koalīcija gan to noraidīja. Tomēr spiediens turpinās, un tikai 35% britu uzskata, ka atrašanās ES valstij dod kaut kādu labumu. Ja valdībā būtu tikai eiroskeptiskie konservatīvie, nez kā vēl viss beigtos, jo liela daļa šo deputātu parlamentā nobalsoja par referendumu. Taču tajā ir arī liberāļi, kuri pazīstami ar savu eirointegrācijas filozofiju un sliecas federatīvas Eiropas virzienā, tāpēc, jādomā, šāds referendums vismaz tuvākajā laikā nenotiks.
Niks Kleigs, vicepremjers, liberāļu līderis, uzskata: "Tā būtu Pandoras lādes atvēršana, kuras dēļ mūsu dzīve būtu paralizēta, sākoties bezjēdzīgām ideoloģiskām cīņām un prasībām, kuras izvirzītu katra ES dalībvalsts."
"Tikai 35 procenti britu uzskata, ka atrašanās ES valstij dod kaut kādu labumu."
Tomēr pēc Grieķijas lēmuma par referendumu acīmredzot sekos arī Čehijas referendums par iestāšanos eirozonā. Vēl pavisam nesen šī bija visai ticama varbūtība, bet nu viena no eiroskeptiskākajām ES valstīm savu solījumu, visticamāk, izpildīs, un tādā gadījumā grūti iedomāties, ka balsojums varētu būt pozitīvs.
Savukārt Latvijas valdības apņēmību iestāties eirozonā jau 2014.gadā nemaina nekas, un tikai sabiedrības informēšanai un komunikācijai par šo procesu tiek plānots tērēt 1 miljonu 400 tūkstošus latu jeb 2 miljonus eiro. Tas paredzēts, neraugoties uz to, ka ES savu labvēlību pret mūsu valsti nesteidz izrādīt – patlaban zaudējam ne tikai lauksaimnieku tiešmaksājumu cīņā, bet arī esam mazākumā, cīnoties par taisnīgākiem Kohēzijas fondu maksājumiem.
Šajā laikā norisinās arī attiecību kārtošana starp atsevišķām dalībvalstīm. Piemēram, nupat ievēlētais Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs savu darbību sāka ar klaju nepatikas paušanu pret Nīderlandi, vienu no valstīm, kura īpaši aktīvi pretojās tam, ka Bulgāriju uzņemtu Šengenas zonā. Joprojām pastāv slēpta spriedze starp Lietuvu un Austriju Krievijai izdotā "omonieša" dēļ, savukārt Polijas un Lietuvas strīda pamatā poļi uzskats, ka kaimiņi nenodrošina pietiekami daudz tiesību poļu valodai.
"Sabiedrības informēšanai un komunikācijai par eiro ieviešanu Latvijā plānots tērēt 1 miljonu 400 tūkstošus latu."
Taču šīs samērā sīkās attiecību kārtošanas notiek lielāku pasaules politikas notikumu fonā. Kā izrādās, Eiropas Savienību zināmā mērā ir sadalījis balsojums par Palestīnas (jeb Palestīniešu pašpārvaldes) uzņemšanu UNESCO. Vairākumam dalībvalstu nobalsojot par uzņemšanu, bet ASV iestājoties pret, Eiropas Savienība nodemonstrēja pretrunas dalībvalstu vidū: Vācija, Nīderlande un arī Latvija nobalsoja pret, Francija – par, bet Lielbritānija un Itālija balsojumā atturējās. Neraugoties uz to, ka ES publiski izteikusi vēlmi veidot kopīgu ārpolitiku, un to it kā dara ES ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, praksē redzams, ka līdz tam vēl ir ļoti tālu.
Vai ar eiro krīzes atrisināšanu pietiks, lai atjaunotu Eiropas Savienības iekšējo politisko stabilitāti, rādīs laiks. Patlaban gan katra diena nes pa kādam jaunam pārsteigumam, un lielākā daļa no tiem nav patīkami.
