VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
09. novembrī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Lauku attīstība
1
1
1
1

Ne "mēs" - Latvija un "jūs" – Eiropa. Eiropā esam kopā

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja I. Šteinbuka: „Latvija ir saglabājusi teicamu reputāciju un spēju aizņemties finanšu tirgos.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pašlaik Eiropa pārdzīvo sarežģītu laiku. Kas īsti notiek, un vai tiešām Latvijai bija jāiestājas Eiropas Savienībā? Vai ir redzama gaisma tuneļa galā, gals nebūšanām, par ko sabiedrība pašlaik satraukusies un kas šķiet Latvijai netaisnīgi nodarīts?

Trīs aktuālās tēmas

Kad runājam par sabiedrības interesi, tā galvenokārt saistīta ar trīs tēmām.

Pirmā – eirozonas krīze. Liela ES un arī Latvijas sabiedrības daļa vaicā, kas notiek ar eiro un vai tā ir stipra valūta. Gribu apgalvot, ka eiro ir stiprs. Mēs savu naudu glabājam gan latos, gan eiro, gan dolāros, un mums nav pamata par to satraukties. Jo - noteikti gribu precizēt – eiro krīzi nav pareizi identificēt ar visu Eiropas Savienību (ES), tas nav korekti. Ir atsevišķas ES dalībvalstis, kas atrodas eirozonā, un eirokrīze ir šo dažu eirozonas dalībvalstu valsts parādu krīze. Nevis visas eiro valūtas krīze.

Protams, ja ir liels valsts parāds vairākās valstīs, kas norēķinās eiro, tas rada sava veida riskus šai valūtai. Bet, kā mēs redzam, Eiropas Komisija un dalībvalstis pie šā jautājuma nopietni strādā, lai riskus mazinātu.

"Ir atsevišķas ES dalībvalstis, kas atrodas eirozonā, un eirokrīze ir dažu šo eirozonas dalībvalstu valsts parādu krīze, nevis visas eiro valūtas krīze."

Otrā - Latvijas aizdevuma programmas pēdējais posms. Pašlaik Latvijā viesojas EK un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kopējā misija. Sarunas arī šajā, noslēguma posmā ir diezgan grūtas, bet tajās valda optimisms. Latvija vēl nav absolūti brīva no problēmām, un tai priekšā vēl ir ļoti nopietns darbs, taču līdzšinējie panākumi ļauj nākotnē skatīties cerīgi.

Trešā – Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums ES budžetam 2014.-2020. gadā, tostarp atbalsta maksājumi zemniekiem un kohēzijas līdzekļi.

Eirozona un tās dalībvalstu parādu krīze

ES patlaban strādā ļoti saspringtā režīmā, notiek samits pēc samita. Kopējā situācija ar ekonomikas krīzi pasaulē un parādu krīzi ES likusi valstu vadītājiem koncentrēties un meklēt netradicionālus risinājumus. Darba režīms ir ļoti blīvs, jo šāda "force majeure" situācija Eiropā nekad nav bijusi. Ceļš, kādu pašlaik iet Eiropa, ir "mācīšanās darot".

Dalībvalstis nesen vienojās par atsevišķiem plāna punktiem, kas palīdzēs tikt galā ar parādu krīzi. Galvenie plāna elementi ir šādi:

  • Grieķijas glābšana;
  • banku kapitāla pietiekamības rādītāja palielināšana līdz 9 procentiem;
  • "Eiro stabilitātes fonda" palielināšana, domājams - līdz 1 triljonam eiro, kas ļaus ES kļūt mazāk atkarīgai no SVF palīdzības;
  • ciešāka katras valsts ekonomikas pārraudzība un koordinācija. EK ar dalībvalstīm strādā delikāti un nemēģina "uzbāzties" ar sankcijām, ja var darboties mierīgu sarunu ceļā. Kad redzam, kas noticis ar Grieķiju un vairākām citām valstīm, kuru parāds ir pārāk liels (maigi izsakoties), tad saprotam, ka sankcijām būtu bijis jābūt jau sen;
  • izaugsmes veicināšana –iekšējā enerģijas tirgus pilnveidošana, tirdzniecības līgumi ar svarīgākajiem partneriem u.c. Ja valstī nav izaugsmes, tad nav arī pārējā.

Kāpēc Latvija nav Grieķija

Pēc pēdējiem notikumiem saistībā ar Grieķiju daudz cilvēku vaicā, kādēļ Latvijai jāizpilda visi aizdevēju nosacījumi, ja Grieķija var to nedarīt.

Tādēļ pacentīšos atbildēt uz jautājumu, kādēļ Latvija nav Grieķija. Latvija nav Grieķija tāpēc, ka:

  • Grieķijai 50% parāda noraksta privātās bankas, bet starptautiskais aizdevums tai jāatdod pilnībā. To gribu uzsvērt, ka neviena valsts starptautisko parādu Grieķijai nenoraksta. Privātbankas - jā, varbūt tādēļ, lai paglābtu sevi no vēl lielākām nepatikšanām;
  • privāto banku labvēlības rezultātā Grieķijas valsts parāds samazināsies no pašreizējiem 160% līdz 120% (Latvijai tas jau pašlaik ir ap 50 procentiem). Lai Grieķija nonāktu līdz parāda samazinājumam, tai būs jāizdara tas pats, ko jau izdarījusi Latvija (jākonsolidē budžets), bet daudzkārt lielākā mērogā;
  • Latvijas izaugsmes prognoze šogad, pēc visiem veiktajiem taupības pasākumiem, jau gaidāma plus 3,3% un varbūt vairāk. Grieķijas izaugsmes procents pašlaik ir mīnus 3,5%, tas ir – lejupslīde;
  • Latvija ir saglabājusi teicamu reputāciju un spēju aizņemties finanšu tirgos. Reputāciju iegūst un pierāda ilgā laikā, un tai ir augsta vērtība, bet pazaudēt to var viegli un atgūt – tikai smaga procesa gaitā. Kāda reputācija pašlaik ir Grieķijai?

    "Eiropas Savienība Latvijai naudu neatņem, gluži pretēji – Latvijai dod, turklāt no vairākiem ES naudas avotiem."

Šī arī bija atbilde, kāpēc Latvija nav Grieķija. Un līdztekus gribu atspoguļot, kāda izskatās starptautisko aizdevēju palīdzība Latvijai uz citu valstu fona:

  • Latvijai pieejami 7,5 miljardi eiro (patlaban izmantoti 4,4), zemas procentu likmes,
  • Ungārija – 20 miljardi eiro,
  • Rumānija – 25 miljardi eiro,
  • Īrija – 67,5 miljardi eiro,
  • Portugāle - 78 miljardi eiro,
  • Grieķija – 80 miljardi eiro.

Kādu atzīmi lieku Latvijai

Desmit ballu sistēmā Latvijas panākumus vērtēju ar 9 ballēm. Kāpēc? Iespējams, ka es kļūdos, tomēr redzu un vērtēju to, ka Latvijā

  • ekonomika aug un ir reāla, nevis "burbulis";
  • ir saglabāta uzticība finanšu tirgū – Latvija tajā atgriezās 2011.gada vasarā (ātrāk, nekā domāts) ar procentu likmi 5,25%. "Treknajos gados" likme bija 5,5 procenti;
  • nevajadzēja izmantot visu aizdevumu – Latvija lielā mērā bija spējīga tikt galā saviem spēkiem;
  • budžeta deficīts 2012.gadā plānots zem 3 procentiem, kas ir svarīgs rādītājs investoriem;
  • reputācija – "pārkarsusī" Latvija ir atveseļojusies un kļuvusi par paraugu citām valstīm;
  • ir palicis viens ļoti svarīgs "bet" – Latvijā nav atrisinātas galvenās sociālās problēmas.

Cilvēki no Latvijas aizplūst, valstī joprojām ir otrais augstākais bezdarbs ES valstu starpā, nav atrisinātas problēmas izglītībā un veselībā, ir salīdzinoši zema dzīves kvalitāte. Par to visu es atņemu valstij vienu balli. Iespējams, ka vajadzētu atņemt vairāk, bet, manā uzskatā, Latvija ir izdarījusi ļoti, ļoti daudz. Pārējo tā vēl paveiks.

Ko nezinām par ES budžetu

Kaut arī ES sastāvā esam jau ilgāk par pieciem gadiem, ne katrs ikdienā aizdomājas, kāds īsti ir ES budžets. Lai to būtu vieglāk saprast, sniegšu dažus salīdzinājumus.

  • ES budžets ir viens procents no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir tikpat liels kā vienas ne pārāk lielas valsts - Austrijas vai Beļģijas - budžets. Vērtējot ES budžetu, ir radusies ilūzija, ka tas ir bezizmēra, bet tas ne tuvu tā nav.
  • ES budžets ir bezdeficīta budžets, tieši tādēļ no tā nevar iegūt vēl kaut ko tādu, kas tajā jau nebūtu iepriekš ieplānots un nosegts ar iemaksām.
  • ES budžeta pieaugums nākamajam periodam (5%) redzams tikai "uz papīra", jo realitātē pieaugumu "apēd" inflācija.
  • Pērn ES budžets katram eiropietim vidēji izmaksāja 67 eirocentus dienā.
  • Slavenajai "eirokrātijai" ES tērē nepilnus sešus procentus sava budžeta.

Eiropas Savienība Latvijai naudu neatņem, gluži pretēji – Latvijai dod, turklāt no vairākiem ES naudas avotiem. Ja Latvija grib saņemt vēl vairāk, tad runa ir cita. Protams, tā sabiedrības daļa, kas neorientējas ES budžetā un atbalsta mehānismos, tiešām no sirds tic, ka Latvijai kaut ko atņem, ka Latviju apkrāpj.

"Līdz 2013.gadam Latvijas „konts” kopš pievienošanās ES būs sasniedzis 5,7 miljardu eiro atzīmi - tas ir Latvijas tīrais un tiešais ieguvums."

Droši vien ne katrs zina, ka

  • vislielāko ES budžeta daļu paņem lauksaimniecība un izlīdzināšana (kohēzija) jeb ES fondi. Šie ir divi vislielākie budžeta izdevumu posteņi;
  • vislielākais pieaugums nākotnē paredzēts zinātnei un pētniecībai. Gribētos, lai no tā tiek arī Latvijas pētniekiem, bet kvotas valstīm nepastāv. Latvijas zinātniekiem un iestādēm par šo naudu jāsacenšas ar citu valstu kolēģiem;
  • jauns un atsevišķs fonds ("Connecting Europe") – 50 miljardi eiro, kas domāti lieliem pārrobežu transporta, enerģētikas projektiem ("Rail Baltica", sašķidrinātās gāzes terminālim) un platjoslas internetam laukos.

Ko finansiāli iegūstam un ko zaudējam

Līdz 2013.gadam Latvijas "konts" kopš pievienošanās ES būs sasniedzis +5,7 miljardu eiro atzīmi. Latvijas kopējās iemaksas ES budžetā veido 2 miljardus eiro, kas jāatņem nost no mūsu valsts kopējās saņemtās naudas (atbalstā lauksaimniekiem, caur dažādu ES fondu mehānismiem u.tml.) – 7,7 miljardiem eiro. Starpība ir 5,7 miljardi eiro, kas ir Latvijas tīrais un tiešais "naudiskais" ieguvums. Latvija ir saņēmēja no ES budžeta, nevis devēja, un mēs visi dzīvojam kopīgā Eiropā.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU