Ārlietu ministrijas šomēnes rīkotās konferences "Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam Latvijas izaugsmei" politiķu, speciālistu priekšlasījumos un diskusijās ar skaitļiem tika pamatotas mūsu valsts objektīvās pretenzijas uz taisnīgu daļu no Savienības kopējā budžeta naudas, kā arī Eiropas Parlamenta politiķu izklāsts par iespējām līdz ES lēmumiem varbūt vēl panākt Latvijai (un visai Baltijai) vēlamo. Nākamā ES daudzgadu budžeta diskusijās Latvijai par labu nenāk tas, ka ES dalībvalstīs ir gan krīze, gan saspringums finansēs un ekonomikā, kas arī atstāj iespaidu uz diskusijām par ES budžetu.
Uz kopējo budžetu dalībvalstis raugās no divām atšķirīgām - donorvalstu un saņēmējvalstu – pozīcijām. Un donorvalstīs valda uzskats, ka ES pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos, kad jāsamazina nacionālie budžeti, ir jāsamazina arī kopējais ES budžets.
Kohēzijas nauda. Kāpēc Latvijai tās varētu kļūt mazāk?
Eiropas Savienības kohēzijas (jeb attīstības) politikas mērķis ir izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem ES reģioniem. Kohēzijas politikai piešķir naudu no trim ES fondiem: Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF).
Pašreizējā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013.gadam) Latvijas finansējums kohēzijas politikai ir aptuveni 4,7 miljardi eiro (3,3 miljardi latu). Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu – ieviest 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) finansējuma griestu ierobežojumu – 2014.-2020.gada piešķīrums Latvijai būtu mazāks - apmēram 4,1 miljards eiro (2,88 miljardi latu). Tā kā no 2008. līdz 2010.gadam Latvijā ir piedzīvots gandrīz 20% IKP kritums, tad attiecīgi veidojas mazāka kohēzijas politikas aploksne, nekā tā ir pašreizējā periodā. Tādējādi rodas situācija, ka Latvija tiek sodīta par īstenoto fiskālo disciplīnu, kas krīzes gados nozīmēja straujāku IKP kritumu, bet nākotnē stabilāku izaugsmes pamatu.
Veicot aprēķinu par kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumu uz ES reģiona vienu kvadrātkilometru, Latvijai šobrīd ir vismazākais piešķīrums starp visām ES dalībvalstīm.
Kopējā lauksaimniecības politika. Kāpēc Latvijai vajag vairāk?
Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) Latvijai svarīgākais jautājums ir par vienlīdzīgiem un godīgiem tiešo maksājumu apjomiem visām dalībvalstīm, kas ir arī viena no Latvijas galvenajām prioritātēm saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam. Plānots, ka iespējamā vienošanās par ES daudzgadu budžetu, t.sk. tiešmaksājumu apjomiem, varētu tikt panākta Eiropadomē (premjerministru līmenis) šogad 22.-23.novembrī vai 13.-14.decembrī. Ja vienošanās panākta netiks, lemšanu atliks līdz 2013.gada martam.
"Donori vēlas ES budžetā ieguldīt pēc iespējas mazāk."
Diez vai Latvijā atrastos kāds, kas apšaubītu politiķu, ierēdņu un speciālistu centienus pierādīt Briselei, ka Latvijas prasības ir taisnīgas un objektīvas. Latvijai sarunās ir divas vienlīdz svarīgas prioritātes, par kurām cīnīties, – kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā līmenī (finanšu ministrs Andris Vilks: tas ir ieguldījums visu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā visā Latvijas teritorijā) un godīgu tiešmaksājumu noteikšana kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros (zemkopības ministre Laimdota Straujuma: tas ir svarīgi Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas veicināšanai).
Latvija savas vēlmes visos līmeņos ir pieteikusi, un tas būs Briseles lēmums, vai prasības tiks respektētas.
ES naudai jānes augļi visai Latvijai
Tik daudz vienā virzienā mērķētu piezīmju, kā tika izteikts konferencē, līdz šim nav dzirdēts. Par to, ka ES nauda jāizlieto tā, lai tai būtu atdeve.
Jau atklājot konferenci, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja: svarīgs ir arī jautājums – cik efektīvi un lietderīgi mēs izmantojam tos ES līdzekļus, kas ir pieejami jau šobrīd. Latvija kopīgo ES fondu apguvē nav sliktās pozīcijās (pirmajā piecniekā gan neesam), tomēr varam darīt daudz vairāk, lai ES līdzekļi tiktu apgūti kvalitatīvāk. Un arī savu pozīciju aizstāvot, lai ES budžets mums būtu maksimāli izdevīgs, ir jāparāda, kur tieši nauda tiks izlietota.
Arī EK Reģionu politikas ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Normunds Popens uzsvēra: ne tikai tām valstīm, kas saņem, bet arī tām, kas naudu dod, nav tik daudz svarīgs naudas apjoms, bet naudas izmantošanas efektivitāte, lai panākam noteiktu rezultātu, nevis ieguldām muļķīgos projektos. Tas prasa mainīt domāšanu.
E.Popens informēja, ka nākamajā plānošanas periodā būs nepieciešama cita pieeja struktūrfondiem. Nacionālajā līmenī sadarbībā ar partneriem – uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, sabiedrību kopumā – būs jāvienojas, kurās jomās ES nauda ir jāiegulda.
Arī ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis, kura valdības laikā (2007.gada 20.decembris līdz 2009.gada 12.marts) Latvija saņēmusi un apguvusi daudzus ES naudas piešķīrumus, tagad no Briseles skatupunkta zina teikt: tam nebūs lielas jēgas, ja par naudu runās tikai profesionālā līmenī (jo līdz 2014.gadam palicis tikai nedaudz vairāk par gadu), ja argumentos nebūs redzams, kur šī nauda ieguldīta.
Acīmredzot ar informācijas trūkumu saistīta arī sabiedrības attieksme: kā liecina SKDS aptauja, gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka no Latvijas līdzdalības ES labumu gūst tikai neliela cilvēku grupa.
I.Godmanis, komentējot socioloģiskajā aptaujā sabiedrības pausto negatīvo attieksmi, secina: "Tāpēc, ka tie, kas dabū naudu, stāv klusu. Un pārējiem ir sajūta, ka tie, kas saņem ES naudu, to kaut kur nobēdzina. Lai to pārvarētu, atbildīgajiem ministriem, atbildīgo aģentūru vadītājiem, kuri strādā neatkarīgi no tā, cik valdības ir mainījušās, pieaicinot arī plānošanas reģionu vadītājus, jāveic nopietna analīze. Nepietiek ar to vien, ka valdība nosauc summas, cik apgūstam. Jāzina, piemēram, cik viesu māju par Eiropas naudu uzcelts un cik no tām kā viesu mājas arī darbojas."
Pagaidām, atverot jebkuras aģentūras mājaslapu, var uzzināt, kur vēl var iegūt Eiropas naudu, bet nekur nevaram izlasīt, kur tā ir izmantota, piebilda Eiropas parlamenta deputāts.
Iespējams, potenciālajiem analītiķiem varētu noderēt kaimiņu pieredze, kāda informācija ir svarīga, piemēram, igauņiem. Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans konferencē par Eiropas budžetu pastāstīja, ka viņiem ir radītas 40 000 darba vietas un reformas ir palīdzējušas investēt "smadzenēs".
Vai Eiropa ir tik slikta, un ko labu vēl var sagaidīt?
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, vērtējot sabiedrības attieksmi pret "slikto Eiropu" un ES devumu Latvijai, uzskaitīja ES pienesumu: 70% publiskās infrastruktūras - ceļi, skolas, parki – pēdējos gados būvēti vai atjaunoti par ES naudu. Kopš 2005.gada par 48% pieauguši ienākumi no lauksaimniecības. Ar ES naudu finansēta "simtlatnieku" programma. Ārpus fondiem un lauksaimniecības naudas - finansējums Latvijas zinātnieku projektiem, grāmatu tulkošanai, filmām u.c. mērķiem.
Iestājoties 2004.gadā Savienībā, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no vidējā ES, nu tas pieaudzis līdz 58%. Ja nebūtu ES naudas, krīze Latvijā būtu bijusi daudz dziļāka, vērtē finanšu ministrs A.Vilks, tātad - bezdarbs būtu vēl lielāks, dzīves līmenis smagāks.
"Tie, kas dabū ES naudu, stāv klusu."
N.Popens, runājot par nākamā ES budžeta perioda naudu un rekomendācijām, atkārtoti uzsvēra: ir labi, ja piešķirtos līdzekļus var apgūt, bet daudz svarīgāka ir kvalitāte un efektivitāte. Galvenais, lai ES fondi tiktu ieguldīti tur, kur būs vislielākais ieguvums izaugsmei. Ir skaisti, ka ir kultūras nami un koncertzāles, bet vai tam būtu jāizmanto ES fondi. Tie jāiegulda uzņēmējdarbībā, pētniecībā, infrastruktūrā. Tūrisms ir viena no reģionu spēcīgajām pusēm, arī no lauku attīstības viedokļa tūrisma industrija ir jāatbalsta, bet tikai tad, ja ir skaidrs ekonomikas attīstības plāns.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis ar piemēriem pierādīja, ka ES fondu plānošanas 2014.-2020.gada periodā nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts Latvijas attīstības centriem līdzsvarotas valsts teritorijas izaugsmei. Viņaprāt, lielajām pilsētām ir argumenti, ko likt priekšā un parādīt: Jelgavas, Jēkabpils industriālie parki, Valmieras biznesa inkubators, projekti Ventspilī, Rēzeknē.
Pēc M.Kučinska domām, Latvijai ir skaidri jādefinē nosacījumi ES fondu programmēšanai 2014.-2012.gadā atbilstoši NAP pamatmērķim (ekonomiskais izrāviens), taču bezgalīgi nevairojot prioritāšu skaitu un nesadrumstalojot mērķus, jo vēlme detalizēt NAP uzdevumus apdraudētu arī jauno Nacionālās attīstības plānu.
Ir jāpilnveido arī ES finansējuma izlietošana, ir jābūt kompleksa pieejai. Latvijā ir prakse, piemēram, uzbūvēt kultūras namu vietā, kurā vairs nav cilvēku, bet novads to izdara, jo Kultūras ministrijai bijusi nauda.
I.Godmanis diskusijā uzsvēra, ka sarunās par ES budžeta dalījumu mūsu argumenti, ka mēs neesam lieli un papildu nepieciešamā nauda nav liela, nebūs pietiekami. Saistībā ar nākamā ES daudzgadu budžeta iespējamo apjomu viņš pievērsa uzmanību tam, ka ES prezidējošā valsts [Kipra] pirmoreiz ir paudusi, ka ES budžets ir jāmazina. Tas ir drauds [Latvijas vēlmēm], un ar to jārēķinās, piebilda politiķis.
Savukārt I.Šteinbuka norādīja: Latvija jebkurā gadījumā būs ieguvēja un joprojām saņems vairāk nekā iemaksās ES budžetā. Pat ja EK piedāvājums pēc valdību sarunām paliktu nemainīgs, Latvija būtu sestā septītā lielākā atbalsta saņēmēja. ES budžets ir bez deficīta. Un sakarība ir vienkārša: ja Latvija saņems no budžeta vairāk, tad kādas citas valstis, piemēram, Vācija – mazāk.
Nākamajos septiņos gados Eiropa tērēs apmēram vienu triljonu eiro. EK iesaka naudu izdod izaugsmei - vairāk zinātnei, mazāk lauksaimniecībai – un saistīt jauno ES budžetu ar izaugsmes stratēģiju "Eiropa 2020".
