Darba atļauju ierobežojumi no 1.maija
Šveices valdība šā gada 18.aprīlī atsauca "Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos" vienošanās atrunu attiecībā uz Austrumeiropas jeb ES 8 valstīm. Tā paredz atcelt neierobežotas tiesības strādāt Šveicē un nosaka ES 8 valstīm 2000 darba atļauju kvotu gadā. ES 8 valstis ir Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Čehija un Ungārija, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gadā.
No šā gada 1.maija ES 8 valstīm piešķirs kvotas B kategorijas uzturēšanās atļaujām. B kategorijas uzturēšanās atļaujas piešķir personām, kurām ir darba līgums Šveicē, kas ir derīgs ilgāk nekā vienu gadu vai uz nenoteiktu laiku, un personām, kas ir pašnodarbinātas.
Ierobežojums darba meklētājiem Šveicē ir paredzēts vienu gadu, taču Šveices valdība var nolemt pagarināt ierobežojumus līdz 2014.gada 31.maijam. Taču pēc šī datuma neierobežota pārvietošanās brīvība ES 8 valstīm ir jāatjauno.
Šveicē iebrauc par daudz viesstrādnieku no Austrumeiropas valstīm
Ar ierobežojumu un kvotu noteikšanu Šveices valdība vēlas kontrolēt imigrācijas plūsmu valstī. Šveicē dzīvo un strādā vairāk nekā 1,1 miljons Eiropas Savienības iedzīvotāju, norādīts Šveices valdības paziņojumā.
Salīdzinot bezdarba rādītājus, Šveicē šā gada februārī bezdarba līmenis bija 3,1%, taču ES 8 valstīs no 6,8% Čehijā līdz 14,6% Latvijā, vēsta Eurostat dati.
"Ierobežojums darba meklētājiem Šveicē ir paredzēts vienu gadu."
Šveices labējā Tautas partija vaino imigrāciju pie tā, ka paaugstinās īres cenas, ir pārpildīts sabiedriskais transports un imigranti grauj Šveices kultūras vērtības. Tādēļ vēlas izdarīt grozījumus Šveices konstitūcijā un noteikt pastāvīgas imigrācijas kvotas.
Ieviešot ierobežojumus, Šveice ir ņēmusi vērā faktu, ka personu brīva pārvietošanās ir nodrošinājusi vairākas priekšrocības Šveices ekonomikai. Ekonomikas recesijas laikā imigrācija no Eiropas Savienības valstīm atstāja pozitīvu ietekmi uz Šveices patēriņu un celtniecības attīstību, tādējādi veicinot Šveices ekonomikas izaugsmi.
Eiropas Savienība asi kritizē Šveices lēmumu
"Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju
par personu brīvu pārvietošanos" atļauj Šveicei vienpusēji nolemt un ieviest
kvotas valstspiederīgajiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādā gadījumā, ja
uzturēšanās atļauju skaits pārsniedz vairāk nekā 10% no vidējā uzturēšanās
atļauju skaita, kas ir izdotas trīs iepriekšējo gadu laikā. Tāpēc Šveices
valdība uzskata, ka var regulēt imigrantu pieplūdumu Šveicē.
Taču Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas
jautājumos Ketrīna Eštone paziņoja, ka atjaunotie ierobežojumi ir
pretrunā ar "Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices
Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos". K.Eštone uzsvēra, ka vienošanās
neparedz nekādu atšķirību starp Eiropas Savienības pilsoņiem.
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs ir norādījis, ka Šveice ir Eiropas Savienības trešais lielākais tirdzniecības partneris un Šveicei nav skaidra tiesiska vai ekonomiska pamatojuma šādam lēmumam pret astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"Es nožēloju Šveices lēmumu diskriminēt astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tas ir pretrunā ar "garu" un "burtu", ko Šveice ir parakstījusi. Eiropas Savienības pilsoņi ir snieguši labumu Šveices ekonomikai. Mums ir jāstrādā ciešākā sadarbībā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, un tagad nav laika, lai vājinātu brīvu pārvietošanos, bet gan to vajag nostiprināt," paziņojis M.Šulcs.
Atvērts darba tirgus Eiropā
Eiropas Savienības tiesību akti nodrošina darba ņēmēja brīvu pārvietošanos, tai skaitā, paredzot iespēju meklēt darbu un stāties darba attiecībās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija), kā arī Šveicē, vēsta mājaslapā "Latvija Eiropas Savienībā" pieejamā informācija.
Stājoties darba attiecībās citās valstīs, darbiniekiem garantē vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz darba samaksu, darba apstākļiem un sociālā nodrošinājuma pabalstiem. Pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007.gadā vairākas valstis piemēroja pārejas periodu, ierobežojot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos no, uz un starp attiecīgajām dalībvalstīm. No 2011.gada 1.maija Latvijas pilsoņiem darba tirgus ir atvērts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
"Šveices valdība vēlas kontrolēt imigrācijas plūsmu valstī."
Atvērts darba tirgus nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem ir brīva piekļuve konkrēto valstu darba tirgum un, lai kļūtu par nodarbināto konkrētajās valstīs, personām nav nepieciešams saņemt darba atļauju. Stājoties darba attiecībās, ar darba devēju ir jānoslēdz darba līgums.
Minētie nosacījumi attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem. Nepilsoņiem attiecībā uz nodarbinātību katrā valstī piemēro atšķirīgus noteikumus.
