Pērngad notikusī nodokļu palielināšana par 4 procentiem valsts kasē papildus ienesusi EEK 77,4 miljardus (LVL 3,48 mljrd.). Sākot no 2000. gada, nodokļu īpatsvars IKP noturējās 30–32% robežās, savukārt 2009. gadā tas palielinājās līdz 36 procentiem. Eiropas Savienībā, sākot ar 1990. gadu, vidējais nodokļu īpatsvars IKP ir 40–41 procents.
Netiešie ieņēmumi valsts sektorā nodokļu ieņēmumus palielinājuši līdz 41%, kas valsts kasē ienesuši EEK 32 miljardus (LVL 1,44 mljrd.). No netiešajiem ieņēmumiem lielāko daļu veidoja nauda no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa. Netiešo ieņēmumu īpatsvars IKP pēdējos gados ir nostabilizējies 12–13% robežās. Svarīga nozīme arī tam, ka 2009. gadā IKP ieņēmumi samazinājās par 14,6%, kas ievērojami palielina nodokļu ieņēmumu īpatsvaru.
"Igaunijas valsts sektorā nodokļu slodze pašreiz ir viszemākā visā ES un arī turpmāk paliks viszemākā."
Tiešie maksājumi (ienākumu un īpašuma nodoklis) valsts kasei ļāva ieņemt EEK 16 miljardus (LVL 0,72 mljrd.). Tiešo maksājumu īpatsvars IKP ieņēmumos 2009. gadā bija 22%, kas ir par 3% mazāks nekā iepriekšējā gadā. Sākot ar 2000. gadu, tiešo maksājumu īpatsvars IKP ir noturējies 7–8% līmenī, kas, salīdzinot ar vidējo ES līmeni, ir divas reizes mazāks. Ieņēmumi valsts kasē no sociālā nodokļa ir bijuši EEK 29 miljoni (LVL 1,30 milj.). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šo ieņēmumu īpatsvars IKP ir palielinājies par 1% un bijis 13 procenti. Pagājušais, 2009. gads liecina par kopējo nodokļu ieņēmumu samazināšanos, piemēram, ieņēmumi no azartspēlēm samazinājās par 43 procentiem.
Nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā pa gadiem, %
Avots: Igaunija Statistika
Premjerministrs noskaņots optimistiski
Neskatoties uz ne sevišķi iepriecinošiem rādītājiem, premjerministrs Andruss Ansips pagājušā gada beigās Pērnavā notikušajā vadības konferencē savā runā ir teicis: „Par kaut kādu kritumu nav vērts vairs runāt. Valsts tagad nedrīkst veikt pārmaiņas un mainīt esošo sistēmu, ir jāturpina izvēlētais attīstības virziens. IKP apjomi ir sasnieguši 2005.–2006. gada līmeni. Eiropas Savienībā tādu valstu ir maz, kur valstij nebūtu vajadzības glābt komercbankas. Igaunija ir viena no tām. IKP līmenis ne tikai Igaunijā, bet visās ES valstīs ir nokrities līdz 2005. gada līmenim.
Šajā krīzē mēs esam pilnīgi eiropieši, un šī ir pirmā krīze, kad Igaunijas ekonomika attīstās pilnīgi tāpat kā citās Eiropas valstīs. Eksports 2009. gadā bijis stabils, ar ļoti mazu izaugsmi. Par kaut kādu kritumu runām vairs nebūtu vietas, jo arī rūpniecības ražojumu apjoms vairs nesamazinās. Vairākām Eiropas valstīm krīze ir dārgi izmaksājusi. Igaunijas valsts sektorā nodokļu slodze pašreiz ir zemākā visā ES un arī turpmāk paliks viszemākā - 2009. gadā tai jābūt 8% no IKP, bet 2010. gadā prognozējam 11% no IKP.
"Igaunija gatavojas eiro ieviešanai, un tai veicas labi."
Igaunijas premjers Andruss Ansips
Budžeta deficīts ir 3%, ko domājam nosegt ar valsts rezervēm (tās ir 10% no IKP). Šobrīd valsts kasē ir EEK 20 miljardi (LVL 0,90 mljrd.). Izdevumu samazināšana ir bijusi veiksmīga, tāpēc rezerve nav sarukusi. Izdevumi valsts sektorā tika nogriezti par EEK 19 miljardiem (LVL 0,85 mljrd.).
Ar 2011. gada janvāri ir plānota eiro ieviešana. Izvairīties no nepieciešamo kritēriju izpildes nav iespējams - tie vienkārši ir jāizpilda.
Oktobrī patērētāju cenu indekss bija 1,9 procenti. Pārejai uz eiro tam ir jābūt 1,8%, ko sasniegsim novembrī. Pēc valsts budžeta stāvokļa esam trešajā vietā ES (deficīts tikai 3 procenti).
Mazinās Slimokases deficīts. Nodokļu ieņēmumi atbilst budžetam. Bezdarbs tomēr pieaug, un vidējā alga samazinās. Uzņēmumu ienākuma un akcīzes nodokļa iekasēšana noris bez aizķeršanās. Gada beigās uzņēmumiem nevajadzētu ieplānot lielākus tēriņus. Uzņēmējsabiedrības mums ir labākās Eiropā, visās nozarēs ir pieaugums. Igaunijas valsts attīstība 2009. gadā ir bijusi laba, un katram kritumam seko pacēlums. Gatavojamies eiro ieviešanai, un valstij veicas labi.”
