Valsts gatavojas pārejai uz eiro
Iekšlietu ministrija ir informējusi laikrakstu „Postimees”, ka ministrijai tehniskās sagatavošanās laiks pārejai uz eiro ir pagarināts par četriem mēnešiem. Pāreju uz eiro koordinējošā speciālistu komisija, ko vada Finanšu ministrijas kanclers* Tea Varraks, ir pieprasījusi no visu ministriju kancleriem ziņojumus par savu ministriju pakļautībā esošo uzņēmumu un iestāžu gatavību pārejai uz eiro atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Jūnija sākumā gatavības stadiju komisija atzina par apmierinošu.
Pārejas uz eiro tehniskā un likumdošanas sagatavotība jānodrošina arī pašvaldībām. Pilsētām un pagastiem izsūtītajā vēstulē Finanšu ministrijas kanclers norādījis, ka cenu uzrādīšana divās valūtās attiecas arī uz pašvaldību uzņēmumiem. Produkcijas cenas uzrādīšana EEK un EUR ir vēlama jau no 1. jūlija.
Būtībā Igaunijas pāreja uz eiro ir gandrīz izdarīta, un pēdējais solis šajā procesā jāsper ES finanšu un ekonomikas ministriem 13. jūlija sanāksmē Briselē. Tad arī tiks noteikts galīgais maiņas kurss – viens EUR pret EEK 15,6466.
Ar eiro ieviešanu nav jāsteidzas
Džona Hopkinsa universitātes (ASV) profesors Stave Hanke intervijā laikrakstam „Postimees” izsaka domu, ka Baltijas valstīm nav jāsteidzas ar pievienošanos eirozonas valstīm. Pēc viņa uzskatiem, trijām Baltijas valstīm šobrīd savi spēki būtu jāveltī konkurētspējas paaugstināšanai ar pārējām ES dalībvalstīm. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka nav konkrētu problēmu, kas varētu bremzēt arī vienotas valūtas ieviešanu šajās trijās valstīs, tomēr viņš neredz nepieciešamību šī procesa paātrināšanai vai sasteigšanai: „Nelielās priekšrocības, ko dos eiro ieviešana, ir ļoti niecīgas, un tās ātrāk būtu sasniedzamas, nostiprinot un pilnveidojot esošo sistēmu,” uzskata S. Hanke.
"Igaunijas pāreja uz eiro ir gandrīz izdarīta, un pēdējais solis šajā procesā jāsper ES finanšu un ekonomikas ministriem 13. jūlija sanāksmē Briselē."
Igaunijai nebūtu jāievieš eiro - uzskata vācu konsultants, galvenais Igaunijas Privatizācijas aģentūras konsultants pagājušā gadsimta 90. gados Herberts Šmits. „Man ir tāda sajūta, ka jūs pamazām zaudējat savu neatkarību. Jūs taču izcīnījāt šo neatkarību no Maskavas ne jau tādēļ, lai to atkal atdotu Briselei. Mans personīgais uzskats ir tāds, ka jums nevajadzētu pievienoties eirozonai. Bez šaubām, īslaicīgā perspektīvā es redzu šeit arī kaut ko pozitīvu. Bet ekonomiskā krīze beigsies, un Igaunija būs vinnētāja, jo tai ir vismazākie ārējie parādi, un tas Igaunijas kronu padarīs spēcīgāku.
Ja jums ir investīcijām labvēlīgi apstākļi, kāpēc tad pievienoties maksātnespējīgo valstu saujiņai, kurām ir lieli parādi? Jūs pazaudēsiet savu konkurētspēju. Ir valstis, kuras ir ES dalībvalstis un kurām veicas labi, bet tās nav eirozonas valstis, piemēram, Lielbritānija. Arī Šveice – pirms 10 gadiem, kad tika ieviests eiro, Šveices franka un eiro kurss bija 1,65, tagad tas ir 1,39. Šveices franks attiecībā pret eiro ir kļuvis spēcīgāks par 20 procentiem,” skaidro H. Šmits.
Avots: “TNS Emor”
Neskatoties uz to, ka Igaunija gandrīz jau ir eirozonas valsts, daudzi iedzīvotāji neatbalsta eiro ieviešanu. Par to liecina arī Igaunijas tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras „TNS Emor” veiktā aptauja: eiro ieviešanu neatbalsta 49,9% aptaujāto, atbalsta - tikai 39,5 procenti. Kaut gan konkrēti jautājumi nav uzdoti, kāpēc cilvēks neatbalsta eiro, aptaujas organizatori ir pārliecināti, ka galvenais ir iedzīvotāju bailes no cenu celšanās, jo šajos bezdarba un mazo ienākumu apstākļos cenu celšanās negatīvi ietekmētu jau tā zemo dzīves līmeni.
* Latvijā atbilst valsts sekretāra amatam
