Šā gada otrajā ceturksnī situācija visu nozaru uzņēmumiem kļuvusi sarežģītāka. Ražošanas apjomi samazinājušies, un cenas turpinājušas kristies, kā rezultātā samazinājies uzņēmumu apgrozījums un peļņa. Visvairāk pievienotās vērtības samazināšanos iespaido tie ražošanas sektori, kuros produkcijas daudzums krities par vienu trešo daļu. Celtniecības uzņēmumiem otrajā ceturksnī gandrīz par pusi sarucis darba apjoms. Vairumtirdzniecības uzņēmumiem apgrozījums krities par vienu piekto daļu, bet automobiļu tirgotājiem - par pusi. Nekustamo īpašumu tirgū darījumu aktivitāte nedaudz atdzīvojusies, kaut gan cenu kritums vēl turpinās. Finanšu sektora ienesīgumu noteikusi procentu likmju samazināšanās un aizņēmumu pārcenošana.
Nozīmīgāko tirdzniecības partneru pieprasījums pēc Igaunijā ražotajām precēm otrajā ceturksnī bijis neliels. Uzņēmumu piedāvātās produkcijas apmērs ārējā tirgū bijis mazāks par realizēto valsts iekšienē. Preču eksporta samazināšanās temps gada laikā finansiāli nedaudz palielinājies, taču ir līdzvērtīgs ar citām Baltijas un ziemeļvalstīm. Trešajā ceturksnī šis samazinājums uz laiku var vēl, iespējams, padziļināties.
"Kaut arī ekonomikas atveseļošanās agrīnās pazīmes pasaulē jau saskatāmas, pret to Igaunijai ieteicams izturēties piesardzīgi."
Finanšu ministrija prognozē, ka trešajā ceturksnī gada ekonomikas kritumam vajadzētu saglabāties otrā ceturkšņa līmenī. Arī uzņēmēju un patērētāju cerības, salīdzinot ar pavasari, kļuvušas optimistiskākas. Kaut arī ekonomikas atveseļošanās agrīnās pazīmes pasaulē jau saskatāmas, pret to Igaunijai ieteicams izturēties piesardzīgi. Arī neraugoties uz to, ka IKP apjomam trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, vajadzētu celties. Tas varētu liecināt, ka Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts jau sasniegts.
SVF: izaugsmes sarukums bija gaidāms
Atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) delegācijas vadītāja Františeka Rozvadovska teikto, ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Igaunijā jau sen bijusi gaidāma un par kaut kādu ekonomisko krīzi Igaunijā runāt neesot pamata. „Ja pieminam Igaunijas ekonomiskās izaugsmes pirmā cikla palēnināšanos, tas rada iespēju adekvāti reaģēt uz darba tirgus un budžeta politikas izmaiņām”, bilda F. Rozvadovskis. SVF delegācija informējusi laikrakstu „Peevaleht”, ka SVF atbalstot izstrādāto plānu par valsts budžeta izdevumu iesaldēšanu darba algu izmaksām, kā arī jauna likumprojekta izstrādāšanu darba līgumiem.
Ar delegāciju ticis pārrunāts arī inflācijas jautājums, kas patlaban problemātisks visā pasaulē. Abas sarunu puses bijušas vienisprātis, ka galvenais augstās inflācijas cēlonis - energoresursu un pārtikas cenas celšanās.
"Attīstības negatīvais virziens mazajos uzņēmumos tomēr var radīt lielas pārmaiņas."
Gandrīz divu nedēļu ilgajā SVF pārstāvju vizītes laikā norisinājušās tikšanās ar Igaunijas parlamenta un valdības locekļiem, Igaunijas Bankas un Finanšu inspekcijas vadītājiem un analītiķiem. Lai gūtu skaidru priekšstatu par Igaunijas ekonomikas attīstības perspektīvu, notikušas arī tikšanās ar komercbanku un privāto uzņēmumu vadītājiem un ekonomikas analītiķiem, kā arī dažādu profesiju pārstāvjiem.
Katru gadu SVF ar visām ES dalībvalstīm risina aktuālus ekonomiski politiskos jautājumus.
IB pavasara prognozes piepildījušās
Igaunijas Bankas (IB) ekonomista Pētera Luikmeli komentārs: „Ārējās tirdzniecības apjoma straujā samazināšanās un kritums finanšu struktūrās ir samazinājis globālo pieprasījumu. Attīstības tempi, kas saruka pagājušā gada beigās, pašlaik ir stabilizējušies. Ja gadu griezumā ekonomiskais kritums 2009. gadā ir lielāks, tad ceturkšņu griezumā tas palēninājies. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā notikušais rūpniecības preču daudzuma samazinājums ir nosacīti apstājies. Nedaudz piepildījušās arī gaidas rūpniecības sektorā un mājsaimniecībā. Ekonomiskā krituma palēnināšanās vieš cerības, ka cikla zemākā pakāpe varētu būt sasniegta.
Attīstības negatīvais virziens mazajos uzņēmumos tomēr var radīt lielas pārmaiņas. Šā gada pirmajā pusgadā reālais saražoto preču kopapjoms nokritās līdz 2005. gada līmenim. Ekonomiskās aktivitātes straujais kritums bijis dabisks arī Igaunijas galvenajiem tirdzniecības partneriem – Somijai un Zviedrijai, kurā rūpniecības preču un arī ārējās tirdzniecības daudzums līdzīgā tempā ir samazinājies. Tomēr šajās valstīs esošā lielākā ārējās tirdzniecības pieredze tirdzniecības aģentiem palīdzējusi straujāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem un radīt labus priekšnoteikumus izaugsmei.
Ekonomiskās aktivitātes kritums otrajā ceturksnī vispārējos vilcienos sakrīt ar IB pavasara prognozēm. Saskaņā ar prognozēm gada otrajā pusē, salīdzinot ar pirmo pusi, būtu jānotiek ekonomiskās vides uzlabošanais. Tas būs panākams tad, ja pasaules ekonomikas atlabšanas pirmās pazīmes atspoguļosies un nostiprināsies arī Igaunijas ekonomikā un ja atgriezīsies investoru uzticība un pieprasījums ārējā tirgū.”
