Pārtikas un lopbarības sastāvā var izmantot 27 ĢMO. Pastāv arī ES Direktīva 2003/556/EL, kas nosaka ekonomiskā iespaida izvērtēšanas, parasto un ģenētiski modificētu (ĢM) organismu savienošanas veidus.
ĢMO likumīgā izplatība Igaunijā balstās uz likumu par ĢMO izplatību vidē. Igaunijas Vides ministrijā ir vides reģistrs un gēnu tehnoloģijas komisija, kura izvērtē cilvēka, augu un dzīvnieku drošību sakarā ar Direktīvas 2003/18/EU ieviešanu. Lauksaimniecības ministrijā ir izveidota konsultatīva komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Lauksaimniecības un Vides ministrijas, Augu aizsardzības inspekcijas, Lauksaimniecības pētniecības centra, zinātnieki no vairākām augstskolām un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Līdzšinējā ES direktīva regulē iespaidu uz vidi, prasības ĢM kultūru izplatībai, brīvu attieksmi pret patērētāja izvēli (tas nozīmē, ka precei jābūt marķētai), zaudējumu atlīdzību, kaimiņa informēšanu un piekrišanas saņemšanu no viņa.
"Jaunajā likumā būs precizēta ĢMO izplatības izpratne, kas iekļauj sevī audzēšanu, zinātniski atbalstītu tirdzniecību un uzglabāšanu."
Igaunija gatavo jaunu likumu par ĢMO, ar kuru tiks regulēta apmācību nepieciešamība, radīta valsts datubāze kontroles īstenošanai, noteikta kaimiņu un reģistra obligātas informēšanas noteikumi, kā arī noteikta distanču nepieciešamība starp platībām un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanas veids. Jaunajā likumā būs precizēta ĢMO izplatības izpratne, kas iekļauj sevī audzēšanu, zinātniski atbalstītu tirdzniecību un uzglabāšanu. ĢMO izplatītājam ir jābūt atbilstošām zināšanām. Noteiktas distances starp platībām (piem. kukurūzai 200 m) un starplaiki - kukurūzai 2, kartupeļiem 4 un rapšiem 5 gadi. Par svarīgu ir atzīta arī datu publicēšanas noteikšana. Likumprojektu ir izskatījusi starpministriju saskaņošanas komisija, un tagad tas ir iesniegts Tieslietu ministrijā.
Igaunijas „zaļie” - skeptiski
Igaunijas valdība savu attieksmi pret ĢMO izplatību veido atbilstoši ES direktīvām, taču iedzīvotāju vairākums nav iepriecināti par ĢMO izplatību Igaunijā. Lūk, ko saka Igaunijas Zaļokustība: „ĢMO ir baktērija, dzīvnieks vai augs, kuru DNK ir mākslīgi radīta ar gēnu tehnoloģiju. Izplatāmās ĢM kultūras ir soja, kukurūza, rapši un arī augļi. Mainot dažu organismu DNK, ir iespējams radīt kultūras, kuras dabīgā veidā nekad nerastos. ĢMO attīstītāji apgalvo, ka ar ĢM kultūru palīdzību ir iespējams nomainīt lauksaimniecībā izmantojamās indes (augi kļūst izturīgāki pret indēm), ražas palielināšoties un tādējādi tikšot samazināti bada draudi nabadzīgākajās valstīs.
Būtībā ĢM kultūras nav ražīgākas un nav arī laimējies samazināt lietojamās ķimikālijas daudzumu. Jaunie augi tāpat ir uzņēmīgi pret slimībām, un tos arī neapiet kaitīgie kukaiņi, tikai tagad to iznīcināšanai ir nepieciešamas vēl stiprākas ķimikālijas. Tā kā ĢMO izstrādes vēsture vēl nav sevišķi gara, trūkst ilglaicīgu pētījumu par ĢM pārtikas un lopbarības iespaidu uz veselību.
"Prātīgāk būtu no ĢMO audzēšanas atturēties, jo to iespaids uz vidi, lauksaimniekiem un patērētājiem ir neparedzams."
ĢMO izplatība rada šādus riskus sabiedrībai:
- ĢMO izplatība dabā var izspiest no tās vietējās augu šķirnes,
- ĢM augu gadījumā ķimikāliju lietošana palielinās, līdz ar to pastāv vēl izturīgāku kaitīgo kukaiņu un nezāļu rašanās draudi,
- augi ar pesticīdu gēniem arī ir audzējamos laukos, un līdz ar to arī pārtikā ienes vēl vairāk toksīnu,
- ĢMO var radīt jaunus mikroorganismus un vīrusus, kuru iespaids uz vidi vēl nav zināms.
Igaunijā ĢMO saturs ir jāuzrāda uz preces iepakojuma. To klātbūtne produkcijā būtu jāuzrāda arī tad, ja ĢM eļļa ir lietota ceptuvēs.”
Vājš sabiedrības atbalsts
Laikraksts „Igaunijas daba” raksta:„Vai Igaunijā ir jābūt no ĢMO brīvām zonām? Jā, noteikti. ĢMO riska analīzes kritēriji videi un atbildība par to nav iekļauta Igaunijas normatīvo aktu bāzē. Nav arī izstrādāti noteikumi par lauksaimniecības konvencionālo, bioloģisko un ĢM kultūru kopīgu audzēšanu. Prātīgāk būtu no ĢMO audzēšanas atturēties, jo to iespaids uz vidi, lauksaimniekiem un patērētājiem ir neparedzams.
Igaunijā intensīvai lauksaimniecībai nav perspektīvas, jo Igaunija nekad nespēs konkurēt, piemēram, ar tāda lieluma valsti kā Polija. Igaunijas tirdzniecības zīme ir tīra vide kopā ar saudzējošu un daudzveidīgu bioloģisku lauksaimniecību. Bioloģiska lauksaimniecība var būt konkurētspējīga arī Eiropas tirgū, tāpēc ir ļoti tuvredzīgi tieši tagad likt šķēršļus šajā ceļā ar atļauju izplatīt ĢMO. Kā to pierāda ASV pieredze, reiz tirgū izlaistus ĢMO nav iespējams vairs savākt: centieni jau četru gadu garumā uzņēmuma „Avantis” (tagad „Bauyer”) „StarLink” šķirnes kukurūzu dabūt laukā no tirgus ir beigušies neveiksmīgi. Viss tas izmaksājis jau vairāk par miljardu dolāru, tomēr arvien tiek atrasta šī netīrā kukurūza.
"ES dalībvalstu saimnieki un ideju atbalstošie politiķi paši savu apkārtējo vidi ir izsludinājuši par ĢMO brīvām zonām."
ĢMO brīvo zonu prakse Eiropā ir plaši izplatījusies. Kaut arī ES ir atļāvusi dažu ĢM kukurūzas šķirņu izplatību, pretspars tam ir liels. Tā kā likumdošana šajā jomā ir vāja, iniciatīva ir sākusies no apakšas uz augšu, kur saimnieki un ideju atbalstošie politiķi paši savu apkārtējo vidi ir izsludinājuši par ĢMO brīvām zonām. Lielu darbu šajā ziņā ir veikušas vides un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.
Brīvo zonu izveidošanas shēmas var būt dažādas. Daudz kas atkarīgs no valstu normatīvajiem aktiem un pārliecības. Vairumā ĢMO brīvo zonu izveidošanas iniciatori ir lauksaimnieki paši vai vietējās pašvaldības. Lauksaimniekus baida ĢMO izplatīšanas atļauja, jo nav skaidrs, kas būs atbildīgs, ja gadījumā viņu ĢMO brīvā produkcija tiks saindēta. Nav arī tiešas atbildes uz jautājumu, vai lauksaimnieki saņems reālu atbalsta maksājumu par ĢMO audzēšanu. Šobrīd Eiropas Savienībā par ĢMO brīviem sevi izsludinājuši vairāk nekā 100 reģioni un vairāk nekā 3500 nozares un jomas.”
