Dzīvokļa īpašums saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta pirmo un otro daļu ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Atbilstoši minētā likuma 3. panta pirmajai daļai atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to, piemēram, privatizētu mākslinieka darbnīcu ir iespējams reģistrēt kā dzīvokļa īpašumu.

Savukārt likuma 6. pants paredz, ka dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka lēmuma pamata. Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot atbilstoši šā likuma noteikumiem zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Attiecīgi dzīvokļa īpašumu izveide, ja tā atbilst iepriekš norādītajiem pamatiem, ir likumīga.

Par atsevišķu īpašumu var būt gan dzīvojamās, gan arī neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta pirmās daļas definīciju atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Attiecīgi ar dzīvokļa īpašumu, kas likumīgi izveidots un atbilst atsevišķa dzīvokļa īpašuma statusam, t.sk. mākslinieku darbnīcas, drīkst veikt tiesiskus darījumus.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta otro daļu ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Savukārt būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam uzskatāma par patvaļīgu būvniecību (Būvniecības likuma 18. panta otrā daļa).

Lai saņemtu konkrētu atbildi par jūsu īpašumu, tai skaitā to, vai īpašumā drīkst veikt komercdarbību, aicinātu ar attiecīgu iesniegumu vērsties pilsētas būvvaldē, kurai jums ir jāsniedz skaidrojums gan par īpašuma statusu, gan par faktiskajiem, vēsturiskajiem apstākļiem, gan to, kā pašreizējais īpašuma lietošanas veids atbilst normatīvo aktu regulējumam.

Jāņem vērā, ka atbilstoši Būvniecības likumam telpas lietošanas veida maiņa ir būvniecība. Jebkuru ēku un zemesgabalu drīkst izmantot tikai saskaņā ar konkrētās pašvaldības noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.