Darījumus ar lauksaimniecības zemi paredz likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Ja lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā pārsniedz 10 ha, jāsaņem pašvaldības piekrišana – jāiesniedz iesniegums tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā jānorāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un jāpievieno darījuma akts un dokumenti, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības izveidota komisija. Skatīt likuma 28.¹., 29., 30., 30.¹ pantu.

Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.³ pantā ir noteikti izņēmumi darījumos ar lauksaimniecības zemi, uz kuriem nav attiecināma prasība par pašvaldības izziņas pievienošanu darījuma ierakstīšanai zemesgrāmatā. Viens no izņēmumiem attiecas uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība (darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā) nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus juridiskajām personām. Jāņem vērā, ka, iegūstot īpašumā vairāk nekā 10 ha lauksaimniecības zemes, 1 vai 3 gadu laikā jāuzsāk lauksaimnieciskā darbība.

Pašnodarbinātā statusu var iegūt, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja.

Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājai, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību.

Tāpat likumā ir noteikts, kas šā likuma tvērumā ir lauksaimniecības zeme. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi” noteic, ka par dominējošo zemes lietošanas kategoriju darījumā ar lauksaimniecības zemi uzskata to zemes lietošanas kategoriju, kāda ir zemei, kura darījuma objektā aizņem lielāku platību (hektāros), nekā zeme ar citām lietošanas kategorijām.

Attiecībā uz pirmpirkuma tiesībām likuma 30.² pants paredz: ja zemes īpašnieks pārdod viņam piederošo lauksaimniecības zemi, pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.

Pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.¹ panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.

Ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tad tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.¹ panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.

Ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.

Ja pārdodamā lauksaimniecības zeme ir kopīpašums, tad pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes kopīpašniekam. Pirmpirkuma tiesības īsteno Civillikumā noteiktajā kārtībā. Ja zemes kopīpašnieks atsakās no pirmpirkuma tiesību īstenošanas, pirmpirkuma tiesības var īstenot zemes nomnieks un Latvijas zemes fonda pārvaldītājs, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.

Ja likumā minētais subjekts izmantos savas pirmpirkuma tiesības, jūsu darījums līdz ar to zaudēs spēku, ja pusei nav likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības.