Atbildi lūdzām sniegt Valsts kancelejai, kas to sagatavojusi pēc būtības.

1. Cik ilgā laikā uzņēmumam ir jāsniedz atbilde uz valsts iestādes pieprasījumu, ja tas ir bijis nosūtīts ierakstītā vēstulē? Un kādas ir sekas, ja atbilde netiek sniegta?

Atbilde: Uz šo jautājumu grūti precīzi atbildēt, nezinot konkrētos apstākļus, jo var būt atšķirības atkarībā no nozares, procedūras un regulējuma. Iestāde parasti norāda termiņu, kurā privātpersonai ir kaut kas jāizdara. Sekas, ja tādas paredzētas, visdrīzāk būs noteiktas konkrēto procedūru regulējošajā normatīvajā aktā. Iespējams, plašāku ieskatu tēmā sniedz Paziņošanas likumā minētais:

“8. pants. Dokumenta paziņošana, izmantojot pasta pakalpojumus

(3) Dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

(4) Ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.”

Par sekām savukārt minēts Administratīvā procesa likumā:

“44. pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.”

2. Maksimāli pieļaujamais termiņš valsts iestādei pieņemt lēmumu un atbildēt uz manu iesniegumu, ja lēmuma pieņemšanai nav visas nepieciešamās informācijas? Vai iestāde var mēnešiem ilgi atlikt lēmuma pieņemšanu?

Atbilde: Iesniegumu likumā noteikts, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi (5. pants).

Savukārt Administratīvā procesa likumā (64. pants) teikts šādi:

“(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā - īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

(1¹) Ja iestāde iesniegumu atstājusi bez virzības šā likuma 56. panta 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, administratīvā akta izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.”