Likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pants noteic, ka Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un Otro Lieldienu diena ir svētku diena. Ar normatīvo aktu netiek noteikts, kurā datumā konkrētajā gadā svinamas Lieldienas, tāpat normatīvie akti konkrēti neprecizē, saskaņā ar kādiem principiem vai tradīcijām nosakāmi Lieldienu brīvdienu datumi.

„Ne Lieldienas, ne Vasarsvētki, ne Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena likumā nav precīzi norādīta kā konkrēta diena. Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir mainīgs datums, un to nosaka Ministru kabinets. Savukārt Lieldienu un Vasarsvētku dienas noteikšana balstīta tradīcijā,” skaidro Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone.

Saskaņā ar pastāvošo tradīciju Lieldienu datumus nosaka atbilstoši Rietumu kristīgās Baznīcas kalendāram. Lieldienu noteikšanas datumā būtiskākais atskaites punkts ir astronomiskā pavasara iestāšanās – Lieldienas svin svētdienā pēc pavasara pirmā pilnmēness.

Darba devējiem un arī strādājošajiem vienīgais veids, kā uzzināt Lieldienu datumus ir, vai nu ielūkoties kalendārā, vai arī pašiem izrēķināt.

Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola norāda: „Attiecībā par personas iespējām uzzināt konkrētos datumus, kuros būtu svinamas Lieldienas, norādām, ka attiecīgie datumi ir atrodami kalendārā, līdz ar to darba devējam, kas kalendāru izmanto savā ikdienā, informācija ir pieejama no kalendāra. Tāpat eksistē grāmatas, enciklopēdijas, tai skaitā tīmekļa vietnes (katalogi, interneta enciklopēdijas), kur var atrast informāciju par Lieldienu datumiem 10 gadus uz priekšu. Tāpat attiecīgo informāciju var atrast pašu reliģisko organizāciju tīmekļa vietnēs vai vēršoties personīgi pie reliģiskajām organizācijām, ja ir tāda nepieciešamība.”