Laikā, kad ir darbnespējas lapa, nevar stāties jaunā darbā. Iespēja reģistrēties bezdarbniekos ir paredzēta, lai cilvēks meklētu jaunu darbu, nevis tikai tāpēc, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Vienlaikus abus pabalstus nemaksā.

Ja persona mēneša laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas saslimst līdz bezdarbnieka statusa iegūšanai, tad vispirms tiek maksāts slimības pabalsts, pēc tam, iegūstot bezdarbnieka statusu, – bezdarbnieka pabalsts.

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 15.pantā ir noteikts, ka slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 11.dienas (darba nespējas lapa B) piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms darba attiecību pārtraukšanas.

Tātad, ja darbnespēja ir iestājusies mēneša laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas un tā turpinās pēc 10.darbnespējas dienas, tiesības uz apmaksātu slimības pabalstu no 11.darbnespējas dienas būs.

Slimības naudu par pirmajām 10 darba nespējas dienām (darba nespējas lapa A)  izmaksā darba devējs no saviem līdzekļiem. Un, ja cilvēks ir saslimis laikā, kad darba attiecības jau ir pārtrauktas, šis slimības periods apmaksāts netiek. Taču, ja slimība ieilgst un nākas slimot ilgāk par 10 dienām, tad, pamatojoties uz darba nespējas lapu B, ja ir veiktas sociālās iemaksas, ir iespējams saņemt slimības pabalstu, kas tiek maksāts no sociālā budžeta.

Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums netiek samazināts par slimības pabalsta saņemšanas periodu.

Slimības pabalsta un bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķins atšķiras.

Slimības pabalstu aprēķina un izmaksā 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (bruto algas). Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalstam aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja.

Ja darba attiecības pārtrauktas uz abpusējas vienošanās pamata, bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts ar dienu, kad iesniegti nepieciešamie dokumenti pabalsta pieprasīšanai.

Bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam:

Vidējo iemaksu algu aprēķina no iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Pabalsta izmaksas ilgums ir 9 mēneši. Pirmos 3 mēnešus pabalstu maksā  piešķirtajā apmērā; nākamos 3 mēnešus - 75% no piešķirtā pabalsta apmēra; pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Ja personai ir tiesības gan uz apmaksātu slimības pabalstu, gan bezdarbnieka pabalstu, tādā gadījumā vispirms tiek apmaksāts slimības pabalsts un pēc darbnespējas lapas noslēgšanas tiek izmaksāts bezdarbnieka pabalsts. 

Savukārt Darba likuma 100.pantā saistībā ar uzteikuma termiņu, ja šai laikā cilvēks saslimst,  ir noteikts, ka pēc darbinieka pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

Tas nozīmē, ka saslimušajam darbiniekam līdz uzteikuma termiņa beigām  darba devējs ir  rakstveidā jāinformē par saslimšanu un jālūdz slimības laiku uzteikuma termiņā neieskaitīt. Tad darba devējam ir pienākums par slimības laiku uzteikuma termiņu pagarināt, kā arī atbilstoši apmaksāt slimības dienas.

Par savām tiesībām uz pabalstiem konkrētā situācijā Jums jāuzzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.