Tieslietu ministrija ir iepazinusies ar Jūsu lūgumu un vērš uzmanību, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmo un piekto daļu ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.

Atbrīvošana no kriminālatbildības reglamentēta arī Krimināllikuma 58.panta piektajā daļā, kas paredz, ka no kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 49.¹pantu, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var:

1. šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt;
2. noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā;
3. noteikt citu, vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.

No minētā secināms, ka tiesa, ja tā konstatē tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, var gan personu atbrīvot no kriminālatbildības, gan mīkstināt tai piespriežamo sodu.

Tā kā no Jūsu sniegtās informācijas nav iespējams izsecināt, vai lūgumā minētajā lietā tiesa ir vērtējusi jautājumu par kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, vēršam uzmanību, ka šādu lūgumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 455.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas sēdē var pieteikt arī apsūdzētais, viņa pārstāvis un aizstāvis.