Darba likuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Darba likuma 156.panta otrajā daļā noteikts, ka bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

Minētā prasība Darba likumā ir ietverta darba devēja interesēs, lai viņš varētu laikus atrast aizstājēju prombūtnē esošajam darbiniekam vai arī pārdalīt darbus starp citiem darbiniekiem, ņemot vērā to, ka bērna kopšanas atvaļinājums ir salīdzinoši ilgs laiks, kad darbinieks nav darbā. Darba likums neparedz darba devēja tiesības nepiešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu, tomēr gadījumā, ja darbinieks vienu mēnesi iepriekš rakstveidā nav informējis darba devēju par bērnu kopšanas atvaļinājuma izmantošanu, darba devējam ir tiesības atlikt bērnu kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu līdz vienam mēnesim pēc darbinieka rakstveida paziņojuma saņemšanas atbilstoši Darba likuma 156.panta otrajai daļai.

Vienlaikus no Darba likuma 6.panta izriet, ka darba devējs un darbinieks var vienoties par darbiniekam labvēlīgākiem nodarbinātības noteikumiem nekā tiem, kas ir noteikti likumā, tādējādi darba devējs var piešķirt bērnu kopšanas atvaļinājumu darbiniekam vēlamajā laikā, neskatoties uz to, ka darbinieks vienu mēnesi iepriekš rakstveidā nav paziņojis darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.