Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode norāda: „Kā paskaidrots Augstākās tiesas Senāta tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strīdiem 2010./2011. attiecībā uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punkta piemērošanu, minētajā tiesību normā paredzētā darbinieku skaita samazināšana ir ģenerālklauzula, kuras saturs nosakāms atbilstoši Darba likuma 104.panta pirmajai daļai, proti, šāds uzteikums nav saistīts ar darbinieka uzvedību vai spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. 

Tātad, ja uzņēmumā tiek veikti saimnieciski, organizatoriski, tehnoloģiski vai līdzīga rakstura pasākumi, kuru rezultātā darbiniekam objektīvi nav iespējams saglabāt iepriekšējos darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus, piemēram,  ja darbinieki nepiekrīt mainīt darba vietu uz Rīgu,  darba devējam nav aizliegts uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu, kaut arī faktiskais darbinieku skaits uzņēmumā paliek nemainīgs.” 

Jāatgādina, ka vienlaikus ir jāpievērš vērība arī citiem apstākļiem, ko ievērot prasa Darba likums, piemēram, attiecībā uz arodbiedrību biedriem. Izdevumā „Vienkārši par Darba likumu” (aut. K.Rācenājs, N.Mickeviča) norādīts: darba devējam ir jāievēro noteikta procedūra atkarībā no tā, kāds ir atlaišanas pamats, jāpārliecinās, vai nepastāv ierobežojumi, kas neļauj atlaist no darba. Ja darba devējam ir pamats darba līguma uzteikšanai, ir jānoskaidro, vai darbinieks ir kādas arodbiedrības biedrs. Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, darba devējam ir jāprasa arodbiedrības piekrišana atlaišanai.