Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk – pabalsts) ir personai, kura pēc 1990. gada 4. maija bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes: 1) priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā; 2) priekšsēdētājs vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, šajā pašvaldībā citu sasaukumu [..].

Savukārt šī likuma panta trešā daļa nosaka: ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 7. punkts, kurš nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nav (nebija) algots darbinieks, kurš sastāvētu darba tiesiskajās attiecībās ar iestādi – pašvaldības domi, nedz arī valsts civildienestā esošs ierēdnis, kurš sastāvētu civildienesta attiecībās ar pašvaldības domi, bet gan attiecīgās pašvaldības domes (padomes) no deputātu vidus politiski vēlēta amatpersona, kas par savu amata pienākumu pildīšanu bija tiesīga saņemt atalgojumu.
Par politiskiem lēmumiem uzskatāmi tādi izpildvarai vai likumdevējai varai piederīgu amatpersonu vai iestāžu gribas izpaudumi, kas pamatā tiek formulēti nevis tiesību, bet gan politiskās gribas, iekšējās pārliecības, uzticības un citu ar tiesību normām neregulētu kritēriju ietekmē.

Ar pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju vai viņa vietnieku nevar (nevarēja) tikt noslēgts ne darba līgums, ne arī nodibinātas civildienesta attiecības. Sociālās garantijas pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājiem vai viņa vietniekiem līdz 2010. gada 15. jūnijam noteica Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15. pants (līdz 2009. gada 30. jūnijam likuma nosaukums - “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”), pašlaik Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nevis Darba likums vai Valsts civildienesta likums.

Arī pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata iegūšanu un amata zaudēšanu nosaka (noteica) cits tiesiskais regulējums - Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums un likums „Par pašvaldībām”, nevis Darba likums vai Valsts civildienesta likums.

Turklāt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.¹ pantā paredzētais pabalsts ir likumā noteikts un izmaksājams pabalsts (obligātais administratīvais akts), kura piešķiršana nav atkarīga no pašvaldības domes brīvas gribas vai finansiālajām iespējām, bet gan tikai no tā, vai ir izpildījušies likumā norādītie pabalsta piešķiršanai noteiktie obligātie nosacījumi. Līdz ar to šādi pabalsti ir normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie pabalsti, līdz ar to nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Papildus vēlos norādīt arī uz tiesu praksi par Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.¹ pantā paredzēto pabalstu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā Administratīvā rajona tiesa 2009. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. A42600008 [12] punktā norāda, ka, ievērojot likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” mērķi, tiesa uzskata, ka iekļaujot likumā 15.¹ panta normu, likumdevēja griba ir šo pabalstu noteikt kā no budžeta izmaksājamo pabalstu, tādējādi attiecībā uz likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.¹ panta pirmajā daļā paredzēto pabalstu nav attiecināmas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta otrās daļas prasības. Iepriekšminētais tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā 2009. gada 2. jūlijā.

Tādējādi ir secināms, ka likumdevēja griba ir bijusi šo pabalstu noteikt ar mērķi garantēt bijušajiem pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājiem vai viņu vietniekiem, kuri atbilst Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.¹ pantā noteiktajiem kritērijiem, ikmēneša ienākumus divu minimālo mēnešalgu apmērā. 

Līdz ar to, lai aizstāvētu savas tiesības, Jūs varat vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par faktiskās rīcības maiņu. Administratīvā procesa likuma 91. pants nosaka, ka persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību. Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā. Tāpat Jūs kā privātpersona varat apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.