Atbilde uz pirmo jautājumu:

Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti Aizsargjoslu likumā (Aizsargjoslu likuma 7. panta otrā daļa). Attiecīgi 10–25 kilometrus garām ūdenstecēm aizsargjosla ir ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

Savukārt virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās par lauksaimniecību un mežsaimniecību noteikti šādi aprobežojumi:

• aizliegts izvietot būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam pašvaldību teritoriju plānojumos vai lokālplānojumos paredzētās vietas;
• aizliegts veikt kailcirtes 50 metrus platā joslā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, izņemot mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, ievēro šādus nosacījumus: 1. saglabā ozolus, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles; 2. aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus; 3. aizliegta koku ciršana no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam; kailcirtes platība virszemes ūdens objekta aizsargjoslā nepārsniedz vienu hektāru; atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80% no kopējā ieaugušo koku skaita;
• 10 metrus platā joslā papildus jau minētajam aizliegts: 1. lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 2. ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi; 3. veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis; 4. mazgāt lauksaimniecības tehniku; 5. veikt teritorijas atmežošanu, ja tas nav saistīts ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem; 6. ierīkot tehnoloģiskos koridorus kokmateriālu pievešanai.

Atbilde uz otro  jautājumu:

Lauku apvidos aizsargjoslu platums gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir 30 m. Lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus.

Savukārt jebkura būvniecība vai teritorijas izmantošana var notikt tikai atbilstoši teritorijas plānojumam, un vienīgi pašvaldība ir tiesīga lemt par konkrēta objekta būvniecības, tātad arī atjaunošanas ieceri. Būvniecības ieceres dokumentāciju (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 13.1 apakšpunkts) būves atjaunošanai izstrādā ekspluatācijā nodotām būvēm vai zemesgrāmatā reģistrētām būvēm (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 13. punkts).

Savukārt būves atjaunošanas darbi Būvniecības likuma izpratnē uzskatāmi par būvdarbiem, līdz ar to šādai attiecīgās būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešams saņemt pašvaldības būvvaldes apstiprinātu būvatļauju. Saskaņā ar Būvniecības likumu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (Būvniecības likuma 15. pants), būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašniekiem, kuros paredzēta būvniecība un ir izstrādāts būvprojekts.

Teritorijas plānojums ir pamats jebkādām darbībām ar zemi, tajā skaitā būvniecībai, jo jebkura būvniecības iecere vispirms tiek vērtēta pēc atbilstības pašvaldības teritorijas plānojumam. Tādējādi ar savu ieceri veikt būvniecību aizsargjoslā gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem aicinām vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.