Darba likuma 156.panta ceturtā daļa nosaka, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. 

No apraksta ir secināms, ka darba devējs ir saglabājis darbinieka iepriekšējo darbu, taču darbinieks, ņemot vērā ģimenes apstākļus, vēlas strādāt nepilnu darba laiku. 

Darba likuma 134.panta otrā daļa imperatīvā (obligāti izpildāmā) formā nosaka, ka darba devējam ir jānosaka nepilns darba laiks, ja to pieprasa:

• grūtniece;
• sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā;
• darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.  

Tātad, ņemot vērā iepriekšminēto normu prasības, Jums ir jāraksta iesniegums par darba līguma noteikumu grozīšanu, šajā gadījumā - par nepilna darba laika, kas ir īsāks par 8 stundām dienā vai 40 stundām nedēļā, noteikšanu. Likums neaizliedz Jums lūgt noteikt nepilnu darba laiku uz noteiktu periodu, piemēram, uz pusgadu, savukārt darba devējam, ņemot vērā Darba likuma 134.panta otrās daļas prasības, šāda vienošanās ir jānoslēdz.

Pēc jaunās noslēgtās vienošanās termiņa beigām spēkā būs patlaban esošā darba līguma noteikumi, proti, par nolīgto amatu un par normālo darba laiku. 

Pēc tam izmaiņas darba līgumā varēs ierosināt jebkura puse, un nepieciešamības gadījumā darba līguma noteikumus varēs grozīt vai nu Darba likuma 97.panta noteiktajā kārtībā (pusēm vienojoties), vai arī Darba likuma 98.panta noteiktajā kārtībā (darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem).