Latvijas Sodu izpildes kodeksā 45.pantā likumdevējs ir ietvēris noteikumus attiecībā uz notiesātās personas tiesībām satikties ar radiniekiem un citām personām. Panta pirmajā daļā vispārīgi noteikts, ka ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, tostarp īslaicīgi – uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu.

Attiecībā uz notiesātās personas un viņa apmeklētāju fizisko norobežošanu ar stikla sienu īslaicīgo tikšanās laikā, Ieslodzījuma vietu pārvalde paskaidro, ka ārējos normatīvajos aktos nav noteikti nosacījumi attiecībā uz satikšanās telpas tehnisko aprīkojumu.

Līdz ar to Ieslodzījuma vietu pārvalde, lai nepieļautu aizliegtu priekšmetu nokļūšanu ieslodzījuma vietās, kā arī lai nodrošinātu ieslodzīto un apmeklētāju drošību, ir aprīkojusi satikšanās telpas ar stikla starpsienām, nodrošinot saziņu starp apmeklētājiem un notiesātajiem ar telefona klausuli.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē 2014.gada 10.maijā saņemts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 8.maija lēmuma noraksts lietā Nr.SKA-445/2014, kurā tika secināts, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksa 45.panta pirmajā un astotajā daļā ir izmantots termins „klātbūtne”, kura nozīme ir skaidra, un tā neattiecas uz norobežojošās sienas izmantošanu, tātad nav konstatējams likumiskais pamats šādai iestādes rīcībai (notiesātās personas un viņa apmeklētāju fiziska norobežošana ar stikla starpsienu).

Ņemot vērā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 8.maija lēmumu lietā Nr.SKA-445/2014, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība pieņēma lēmumu notiesāto personu īslaicīgās tikšanās ar apmeklētajiem organizēt atbilstoši lēmumā minētajām atziņām. Šobrīd ieslodzījuma vietās notiek sagatavošanas darbi, lai tehniski būtu iespēja izpildīt lēmumā nospriesto.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka ieslodzītā un apmeklētāja fiziska nošķiršana noteiktos gadījumos var būt nepieciešama, piemēram, drošības apsvērumu dēļ, konstatējot konkrētu drošības apdraudējumu. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 45.panta astotajā daļā noteikts, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Līdz ar to ir secināms, ka galīgais lēmums par satikšanās norisi jāpieņem ieslodzījuma vietas priekšniekam.