Uz šo situāciju attiecināms Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta 6.punkts, kas noteic, ka apcietinātajam ir tiesības uz vismaz stundu ilgu tikšanos ar radiniekiem vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī.

Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka uz ilglaicīgo satikšanos ieslodzītā persona var pretendēt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Arī MK noteikumos Nr.800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" teikts, ka apcietinātajam ir tiesības uz vienu stundu garu tikšanos ar radiniekiem vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī.

Pēc tiesas sprieduma stāšanas spēkā atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 45.pantam ar brīvības atņemšanu notiesātajiem (izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos) šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes:

• īslaicīgi – uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu;
• ilglaicīgi – uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem – vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto.

Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopīga saimniecība vai kopīgs bērns.

Tātad – pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā pastāv iespēja lūgt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju atļaut ilglaicīgu tikšanos, ja Jums ar apcietināto ir bērns vai ir bijusi kopīga saimniecība. Pašlaik, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lūgt šādas tikšanās nav tiesību. 

Normatīvajos aktos nav paredzēta samaksa par to, ka ieslodzītajam tiek dota atļauja izmantot savas tiesības satikties.