Ja kopīpašnieku starpā par kopīpašuma izbeigšanu nav vienprātības, tad jautājums ir jārisina tiesas ceļā. Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt attiecīgā kopīpašuma dalīšanu (skat. Civillikuma 1074. panta pirmo daļu). 

Tiesa par kopīpašuma izbeigšanu lemj, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmo daļu:  

1. piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;  
2. atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;  
3. noteic lietu vai daļu pārdot;  
4. izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram kopīpašniekam paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš apmierināms ar naudu;  
5. noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamajām telpām.  

Ja kopīpašumā atrodas ēka ar dzīvojamajām telpām, tad Civillikuma 1074. panta otrā daļa noteic, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamajām telpām, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls.  

Plašāk par tematu LV portālā: 

• Par kopīpašnieka tiesībām atsavināt savu domājamo daļu 
• Ja par kopīpašuma sadali nav iespējams vienoties, var vērsties ar prasību tiesā 
• Kopīpašumā galvenā nav