Labdien! Strādāju tirdzniecības centrā, kura darba laiks ir darba dienās no 8:00 - 19:00, sestdienās no 9:00 - 18:00. Vienu nedēļu jāstrādā 1,2,3,4,5 - 50 stundas, otru nedēļu 2,3,4,5,6 - 48 stundas, papildus brīvdienas netiek piešķirtas. Uz rokas saņemu 350 Ls. Šajā uzņēmumā strādāju jau 8 mēnešus, kad gāju pie vadības runāt, ka tas nav normāli tādas stundas strādāt par tādu algu, ka vienkārši vairs nejaudāju, man tika atbildēts, ka varu strādāt mazāk un tad arī mazāk saņemšu. Esmu nolēmusi no šīs vietas iet projām. Vai man ir tiesības pieprasīt kompensāciju par šīm pārstrādātām virsstundām? Vai varu sūdzēt darba devēju tiesā, pieprasot morālo kompensāciju? Nekādas rakstiskas vienošanās par virsstundu darbu nav. Kā es tiesā pierādīšu, ka strādāju tik daudz stundas (visiem mums tur tādas pārstrādātās stundas). Vai pietiek ar darba grafiku, ko taisu katru mēnesi visiem darbiniekiem, vai vajag vēl kādus pierādījumus?
Lai sniegtu precīzu atbildi uz Jūsu jautājumiem, nepieciešams iepazīties ar noslēgtā darba līguma noteikumiem, kā arī citiem dokumentiem, kas regulē darba kārtību uzņēmumā, kā arī iepazīties ar veikto darba laika uzskaiti.
Komentējot situāciju saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām, Darba inspekcija vērš uzmanību uz Darba likuma 131.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Nosacījums par dienas un nedēļas darba laika ierobežošanu neattiecas uz summētā darba laika organizāciju.
Virsstundu darbs ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika, un tas ir pieļaujams, ja puses par to ir vienojušās rakstveidā. Ja vienošanās nav noslēgta, darbiniekam ir tiesības atteikties no virsstundu darba veikšanas. Bez tam, ja vienošanās par virsstundu darbu nav noslēgta, prasīt kompensāciju no darba devēja arī nebūs iespējams.
Strīda gadījumā par darba samaksas piedziņu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu darbinieks var vērsties tiesā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Kā pierādīšanas līdzekļi Civilprocesā ir pušu un trešo personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi lietiskie pierādījumi. Jautājums par pierādījumu attiecināmību un pieļaujamību ir tiesas kompetencē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!