CEF atbalsta investīcijas gan transporta, gan enerģētikas infrastruktūrā, pārrobežu transporta un atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos, un tie ir ar vislielāko pievienoto vērtību Eiropas Savienībā (ES). Tāpat CEF investīciju piesaiste sekmētu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā un stiprinātu sinerģiju starp transporta un enerģētikas nozarēm.
Latvija konceptuāli atbalsta Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto regulu projektu, un uzskata, ka EK piedāvājums CEF finansējuma aploksnei, kas ir gandrīz trīs reizes lielāks kā šā brīža CEF II, ir spēcīgs signāls transporta nozares pārrobežu projektiem, lai virzītos uz TEN-T transporta pamattīkla un paplašinātā tīkla pabeigšanu līdz 2030. un 2040. gadam.
Latvijas ieskatā CEF ir nozīmīga programma pārrobežu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai, īpaši Rail Baltica projekta ieviešanā, kur CEF līdz šim ir bijis projekta pamatfinansējuma avots. Vienlaikus šis finansējums dod iespēju stiprināt reģionālo drošību, attīstot militāro mobilitāti, ņemot vērā, ka Rail Baltica atbilst divējādas lietojamības infrastruktūras vajadzībām. Tāpat Latvija pozitīvi vērtē, ka militārās mobilitātes projektiem ir ievērojami palielināts potenciālais finansējums.
Esošajā CEF II investīciju portfelī Latvija ir saņēmusi finansējumu tādu transporta nozares, militārās mobilitātes un enerģētikas projektu īstenošanai kā Rail Baltica projekts, elektrouzlādes infrastruktūras izveide visā valsts teritorijā, tilta pār Salacu būvniecībai Salacgrīvā, Latvijas gaisa satiksmes vadības torņa izbūvei un citiem.
Tā kā šis priekšlikums ir kā daļa no ES daudzgadu finanšu ietvara laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam, tad sarunas par šo priekšlikumu notiek Padomes darba grupu līmenī un tas ir atkarīgs no kopējo diskusiju par ES daudzgadu finanšu ietvara laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam rezultāta.
