Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes locekle Aleksandra Cimbale skaidro: 

“Kopības lēmumu var pieņemt, sasaucot kopsapulci, veicot aptauju vai citādi savstarpēji vienojoties, kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Pieredze liecina, ka mūsdienās visefektīvākais veids lēmuma pieņemšanai ir aptauja. Tās organizēšanā jāievēro termiņš, kas ir ne mazāks par divām nedēļām, bet ne ilgāks par 180 dienām. Debašu organizēšanai un situācijas analīzei pastāv iespēja saslēgties attālināti vai piemērotā laikā individuāli tikties ar aptaujas ierosinātāju. 

Aptauju ieteicams veikt, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti, piemēram, hibrīdrežīmā, proti, aicinot dzīvokļu īpašniekus balsot BIS, bet neaizliedzot nodot balsojumu ārpus sistēmas, kurš pēc lēmuma pieņemšanas aptaujas ierosinātājam manuāli jāpievieno sistēmai.   

Aptaujā jābūt iekļautiem vairākiem jautājumiem, tostarp: 

• jānosaka pilnvarotā persona vai personas, kuras kopības vārdā parakstīs līgumu ar jauno pārvaldnieku;
• jāuzskaita darbības, kuras jaunajam pārvaldniekam tiek uzticētas, tai skaitā obligātās un virkne citu darbību, kas ir nepieciešamas mājai. Ar pārvaldniekam uzticamo darbību aprakstu var iepazīties Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā; 
• jāapstiprina līgums, kas pēc lēmuma pieņemšanas tiks noslēgts ar jauno pārvaldnieku. 

Izmantojot iespēju, ka tiek rīkota aptauja, ieteicams apstiprināt arī mājas uzkrājuma apmēru (nemainīgu visu gadu vai, piemēram, apkures sezonas laikā – mazāku, citā laikposmā – lielāku; proporcionāli dzīvokļu skaitam, atbilstoši dzīvokļu parametriem – dzīvokļa īpašnieks ar vienu stāvvadu grupu iemaksā uzkrājuma fondā divreiz mazāk, nekā īpašnieks, kam ir divas stāvvadu grupas u. tml.). 

Aptaujā var ietvert arī citus jautājumus, tomēr pieredze liecina, ka ļoti daudz jautājumu vienā aptaujā novērš dzīvokļu īpašnieku uzmanību no akūtajiem jautājumiem un mazina vēlmi tajā piedalīties.  

No iepriekš minētā izriet, ka pirms aptaujas izsludināšanas jāizvēlas konkrēts pārvaldnieks, ar kuru tiks noslēgts līgums. Izvēloties un vērtējot pārvaldniekus, asociācija “Mājoklis” iesaka skatīt publiskajā telpā pieejamās atsauksmes, finanšu rādītājus (it īpaši apgrozāmos līdzekļus un pamatkapitālu), vai persona ir reģistrēta pārvaldnieku reģistrā, cik darbinieku pārvaldnieks algo, vai viņam ir pieredze atjaunošanas un renovācijas projektu vadībā. Pastāv arī daudz citu būtisku kritēriju, kuri var mainīties atkarībā no mājas problēmām, vajadzībām un kopības vēlmēm.  

Ja pirmajā balsojumā netiks savākts nepieciešamais balsu skaits (50% + 1) no visiem dzīvokļu īpašniekiem, tad mēneša laikā var izsludināt atkārtotu aptauju. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja mājā ir, piemēram, 100 dzīvokļu īpašumu, un 30 dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par pāriešanu pie cita pārvaldnieka, 30 bija “pret”, bet 40 – nepiedalījās, tad atkārtota aptauja nav iespējama, jo 60% no visiem dzīvokļu īpašniekiem savu viedokli ir izteikuši. Atkārtotajā aptaujā jābūt iekļautiem precīzi tiem pašiem jautājumiem, kā arī nevar mainīt lēmuma pieņemšanas veidu, tas ir, ja sākotnējā aptauja bija tikai BIS, tad atkārtotajai aptaujai arī jābūt organizētai BIS. Savukārt, ja aptauja tika veikta hibrīdrežīmā, tad atkārtotā aptauja arī organizējama hibrīdrežīmā.  

Lēmuma pieņemšanā atkārtotajā aptaujā jāpiedalās vienai trešdaļai no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai aptauja būtu ne tikai lemttiesīga, bet arī lēmums tiktu pieņemts, no minētās trešdaļas, kam jāpiedalās balsošanā, vairākumam jābūt “par” lēmuma pieņemšanu. Lēmumi, kas pieņemti atkārtotā aptaujā, stājas spēkā pēc mēneša, skaitot no rezultātu publicēšanas dienas. Šāds termiņš paredzēts, lai mazākuma pieņemto lēmumu varētu apstrīdēt tie, kuri balsojumā nepiedalījās. 

Attiecīgi lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā paziņošanas, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi. Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi uzskatāmi par paziņotiem ar brīdi, kad tie parakstīti vai pievienoti BIS. Piebilstams, ka BIS mājas lietai jāpievieno arī ārpus BIS pieņemtie lēmumi.”