Labdien! Jautājums par cilvēkiem, kuri strādā summēto darba grafiku (maiņu darbu). Ja izlemts ņemt atvaļinājumu laikā, kad iekrīt valsts svētki, piemēram, 2025. gada 25.12.–01.01.2026. Šajā periodā iekrīt valsts svētku dienas, kurās darbiniekam ir jāstrādā pēc grafika 25.12., 26.12., 27.12. un 31.12., 01.01. Vai tiesa, ka atvaļinājuma naudu par šīm dienām neizmaksā, jo tās kaut kādā veidā netiek ieskaitītas? Skaitās tikai 29.12. un 30.12., kuras bija kā oficiālas valsts darbadienas? Vai tiesa, ka par šo atvaļinājumu periodā no 25.12. līdz 01.01.2026. darbinieks var saņemt tikai atvaļinājuma naudu par divām oficiālajām valsts darba dienām? Sanāk, ka visas svētku dienas, kurās darbiniekam būtu bijis jābūt darbā, tagad ir pa “tukšo” un netiek apmaksātas tikai tāpēc, ka darbinieks bijis atvaļinājumā, lai pavadītu svētkus ar savu ģimeni. Vai tiešām var būt tāda netaisnība cilvēkiem, kuri ikdienā strādā darbu neatkarīgi no tā, vai valstī ir svētki vai parastās nedēļas nogales brīvdienas? Vēlos noskaidrot taisnību un zināt, kā rīkoties. Ļoti neaizsargāta “darbinieka” sajūtas.
Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām (28 kalendāra dienām, kas ietver gan darba dienas, gan nedēļas atpūtas dienas), neskaitot svētku dienas. Proti, ikvienam darbiniekam neatkarīgi no nolīgtā darba laika vai darba laika organizācijas veida ik gadu ir tiesības uz četru kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu. Tomēr ņemams vērā, ka atbilstoši Darba likuma 149. panta pirmajai daļai izmantotā atvaļinājuma kalendāra nedēļu (dienu) skaitā netiek ieskaitītas svētku dienas.
Tādējādi, ja darbiniekam tiek piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 25.12.2025. līdz 01.01.2026., tad sakarā ar to, ka atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, t. i., 25., 26., 31. decembris un 1. janvāris, kas atvaļinājuma laikā atbilstoši Darba likuma 149. pantā noteiktajam netiek ieskaitītas, uzskatāms, ka darbinieks būs izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma četras kalendāra dienas (no uzkrājuma noņemams attiecīgi izmantotais kalendāra dienu skaits).
Darba likuma 73. pantā noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Atbilstoši Darba likuma 75. panta astotajai daļai par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā jeb, citiem vārdiem sakot, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa par laiku, kurā darbinieks strādātu, ja nebūtu atvaļinājumā.
Tātad darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā apmaksājamo dienu vai stundu skaitu var aprēķināt, nosakot, cik daudz darbiniekam būtu jāstrādā atbilstoši nolīgtajam darba laikam vai darba grafikam, ja viņš nebūtu atvaļinājumā. Proti, ņemot vērā, ka summētā darba laika gadījumā darbinieka darba laiks (darba dienas) tiek noteikts darba grafikā, turklāt atbilstoši uzņēmuma nepieciešamībai nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu darbinieka darba laiks var būt noteikts arī svētku dienās, šādos gadījumos, izmaksājot vidējo izpeļņu par atvaļinājuma laiku, VDI ieskatā būtiski ņemt vērā darbiniekam darba grafikā noteiktās darba dienas (vai stundas), kas darbiniekam reāli būtu bijis jāstrādā, ja viņš nebūtu atvaļinājumā.
Tādējādi, ja darbiniekam, kam darba laiks tiek noteikts ar darba grafiku, tiek piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 25.12.2025. līdz 01.01.2026., tad darba devējam būtu jāveic atvaļinājuma naudas aprēķins un izmaksa par tik stundām/dienām, cik darbinieks būtu strādājis, ja nebūtu gājis atvaļinājumā. Šādi tiktu nodrošināta taisnīga darba samaksa par atvaļinājuma laiku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
