Tikšanās laikā veselības ministrs uzsvēra, ka stacionāro pakalpojumu finansējums nākamajam gadam tiek plānots atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pieejamajam valsts budžeta ietvaram, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles rekomendācijas. DRG sistēmā izmaksas atšķiras atkarībā no iestādes līmeņa un pakalpojumu sarežģītības. Lai aprēķins labāk atspoguļotu reālo situāciju, 2026. gadā DRG rādītāji ir diferencēti divās grupās – lielajām un mazajām slimnīcām, nodrošinot caurspīdīgu un proporcionālu finansējuma sadali sistēmā.
Diskusijā ar pašvaldību pārstāvjiem tika pārrunātas arī iespējas kompensēt atsevišķos slimnīcās veidojušos finanšu iztrūkumu, tostarp izmantojot papildu pakalpojumu apjoma piešķiršanu vai ambulatoro pakalpojumu stiprināšanu kā instrumentu budžeta izlīdzināšanai. Šī pieeja palīdzētu mazināt atšķirības slimnīcu finanšu situācijā un nodrošināt stabilāku iestāžu darbību nākamajā plānošanas periodā. Vienlaikus NVD uzsvēra, ka turpinās vērtēt faktiskos slimnīcas darbības datus un sagatavos priekšlikumu par iespējamu papildu finansējuma piešķiršanu šī gada otrajā pusē.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī slimnīcu tīkla attīstība, kas balstās valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā un paredz pakāpenisku reformu līdz 2029. gadam. Reformas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību, vienlaikus stiprinot resursu efektīvu izmantošanu visā valstī. Jaunais slimnīcu tīkls paredz pāreju no līdzšinējā piecu līmeņu modeļa uz trīs līmeņu sistēmu – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām –, ņemot vērā faktisko kapacitāti, pieejamo personālu, infrastruktūru un sniegto pakalpojumu sarežģītību. Paredzēts, ka visas slimnīcas turpinās darbu un nodrošinās palīdzību akūtos gadījumos, taču sarežģītākie pakalpojumi tiks koncentrēti tajās ārstniecības iestādēs, kurās ir pietiekama kapacitāte un atbilstošs speciālistu nodrošinājums. Tīkla reforma ietver arī vienotas kvalitātes rādītāju sistēmas ieviešanu, kritēriju noteikšanu pacientu observācijai, neatliekamās palīdzības nodrošināšanas prasību pārskatīšanu, NMPD brigāžu izvietojuma izvērtēšanu un sadarbības teritoriju principu pilnveidi.
Hosams Abu Meri uzsvēra, ka demogrāfiskās tendences – sabiedrības novecošanās un dzimstības samazinājums –, kā arī ārstniecības personāla trūkums prasa pielāgot pakalpojumu struktūru un organizāciju. Esošā situācija liecina, ka personāla nepietiekamība būtiski ietekmē spēju nodrošināt pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību vairākās slimnīcās, tādēļ viens no reformu virzieniem ir resursu koncentrēšana un efektīvākas sadarbības veicināšana. Jau šobrīd slimnīcas aktīvi sadarbojas pacientu pārvešanā un telemedicīnas konsultācijās, un vairāk nekā 70 procentos gadījumu šo sadarbību vērtē kā labu, kas apliecina potenciālu šāda modeļa tālākai attīstīšanai. Plānotie pasākumi tiks ieviesti pakāpeniski, ciešā sadarbībā ar slimnīcām un pašvaldībām, lai nodrošinātu skaidru un vienmērīgu pāreju uz jauno sistēmu.
Veselības ministrija apliecināja gatavību turpināt aktīvu dialogu ar pašvaldībām un ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu slimnīcu tīkla attīstību, uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu, kvalitatīvu ārstēšanu visā Latvijas teritorijā.
