Darba tiesiskajās attiecībās nostiprināts princips: ja darbinieks bijis attaisnotā prombūtnē, piemēram, darbnespējā, atvaļinājumā, tad šāds attaisnoti kavētais darba laiks ietekmē kopējo noteiktā periodā (nedēļā vai summētā darba laika organizācijas gadījumā – pārskata periodā) ietilpstošo nolīgtā darba laika stundu skaitu, kāds darbiniekam jānostrādā, proti, šāds prombūtnes laiks stundu skaitu samazina. Minētais arī nozīmē, ka attaisnoti kavētais darba laiks darbiniekam nav jānostrādā citā laikā.  

Attiecīgais princips piemērojams arī virsstundu darba konstatēšanai. Respektīvi, atbilstoši vispārīgajiem noteikumiem virsstundu darbs ir tas darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika – astoņām stundām dienā, 40 stundām nedēļā. Turpretī summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Tomēr ņemams vērā, ka normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ. 

No sniegtā apstākļu apraksta secināms, ka uzņēmumā tiek piemērots normālais saīsinātais darba laiks. Arī tādā gadījumā, ja darbiniekam tiek noteikts normālais saīsinātais darba laiks un viņam ir attaisnota prombūtne, piemēram, darbnespēja, tad normālā saīsinātā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ. Tas ir, ja darbiniekam nolīgts summētais darba laiks, tad no pārskata perioda normālā saīsinātā darba laika stundām jāatņem konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā saīsinātā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz viņam noteikto normālo saīsināto darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.