Sveiki! Nomira vecmāmiņa, un viņai palika dzīvoklis. Es pieteicos mantojumam (dzīvoklim). Esmu mazmeita, viņas dēla, kurš ir miris pirms viņas, meita. Zvērināts notārs ir izsludinājis paziņojumu un uzsācis mantojuma lietu. Es uzsāku šo lietu pirmā. Vecmāmiņai ir vēl divi dzīvi dēli, man ir vēl brālis un māsa, arī viņas mazbērni, kuri oficiāli atteicās no mantojuma. Noteiktajā trīs mēnešu posmā ierodas vecmāmiņas māsa, kurai ir ar roku rakstīts testaments, parakstīts ar lieciniekiem, kuri ir dzīvi. Vai zvērināts notārs pēc atrastā testamenta uzsāks lietu no jauna? Kā man rīkoties tālāk? Cik zinu, ir neatņemamā daļa, kas pienākas arī man. Zvērināts notārs teica, ka atsūtīs kaut kādu informatīvo vēstuli un ka var pieteikties pa jaunam, bet tikai vienai sestajai daļai.
Notariāta likuma paredz: tiklīdz testaments iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā (skat. 270. pantu). Noteiktajā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt šā akta nolasīšanā.
Notariāta likuma 279. pants noteic, ka paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, – iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.
Tas nozīmē: ja mantojuma lietā ir iesniegts testaments, tad mantojuma lieta tiek kārtota, ievērojot pēdējās gribas rīkojumu.
Ja jūs testamentā neesat norādīta kā mantiniece, tad jums kā neatņemamās daļas tiesīgajai ir tiesības izprasīt neatņemamo daļu (saskaņā ar Civillikuma 423. pantu), paziņojumā noteiktajā termiņā iesniedzot iesniegumu notāram (ja no mantojuma atstumtais savas tiesības uz neatņemamo daļu nepiesaka, tad tās pēc izsludināšanas termiņa beigām tiks dzēstas).
Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. Vienlaikus jānorāda, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (skat. Civillikuma 788. pantu).
Par visām neskaidrībām ieteicams uzreiz konsultēties ar zvērināto notāru, kura lietvedībā ir konkrētā mantojuma lieta.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
