Vecāmāte, kurai ir meita un divi mazdēli, vēlas vienam mazdēlam nodot savu īpašumu. Nevaram saprast, kā to noformēt (kā dāvinājumu vai rakstīt testamentā), lai vēlāk uz 1/2 īpašuma nepretendētu meita. Vai, ja labākā izvēle būtu dāvinājums, mazdēls, kurš to pieņem, var to tālāk atdāvināt savai sievai, lai būtu drošs, ka īpašums turpmāk nebūtu jādala? Vai ir spēkā noilgums, pēc kura meita vairs nevar pretendēt uz īpašuma daļu? Paldies!
Dāvinājums no testamenta atšķiras ar to, ka, noslēdzot dāvinājuma līgumu, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu apdāvinātajam pāriet jau dāvinātāja dzīves laikā. Savukārt, taisot testamentu, īpašuma tiesības pāriet tikai pēc mantojuma atstājēja nāves, kārtojot mantojuma lietu. Tādēļ jāizvērtē, vai ir vēlēšanās saglabāt savas īpašuma tiesības līdz mūža galam vai nodot tās mazbērnam savas dzīves laikā.
Dāvinājums ir divpusējs akts, kas nozīmē, ka dāvinājumu nevar atsaukt (var prasīt atcelšanu tiesas ceļā, piemēram, rupjas nepateicības dēļ). Turpretī testaments ir vienpusējs gribas akts, kuru mantojuma atstājējs var mainīt pēc saviem ieskatiem jebkurā brīdī.
Taču gan dāvinājuma, gan testamenta gadījumā jāņem vērā neatņemamās daļas tiesīgo, piemēram, laulātā un bērnu (skat. Civillikuma 423. pantu), tiesības uz mantojumu.
Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (piemēram, ja meita ir vienīgais bērns un nav laulātā, tad saskaņā ar likumisko mantošanu meita varētu mantot visu, skat. Civillikuma 404. pantu). Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.
Proti, ja vecāmāte neatņemamās daļas tiesīgajai – savai meitai – nebūs atstājusi citu mantojumu (vai bez atlīdzības devusi citu mantu piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās, skat. 757. pantu), viņa no mantinieka vai apdāvinātā (ja dāvinājums veikts piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās) varēs izprasīt savu neatņemamo daļu. Tomēr jāņem vērā, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788.pants), tas ir, meita varēs prasīt nevis daļu no īpašuma, bet samaksu attiecīgās īpašuma daļas vērtībā.
Civillikuma 1922. pants noteic: ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!