Labdien! Es strādāju valsts iestādē samērā neilgu laiku, t. i., 9 mēnešus. Divus no tiem man darba specifikas un tiešā darba vadītāja dēļ nebija iespējas pilnībā apgūt visus darba pienākumus. Vēlāk nomainījās tiešais darba vadītājs, un darba strauji kļuva vairāk, kas bija izaicinoši, taču arvien labāk tiku ar to galā un pārbaudes laiku tomēr izturēju. Pēc vēl diviem mēnešiem man nomainījās kolēģe, kuras profesionālās spējas un pieredze bija nesalīdzināmi lielākas par manējām, un viņai es neiepatikos. Viņa sāka pret mani vērst psiholoģisko teroru, skaļi mani pazemot, kliegt, kā rezultātā es no stresa sāku pieļaut arvien vairāk neuzmanības kļūdu, jo dzīvoju pastāvīgās bailēs. Kolēģe bija ne vien agresīva, bet arī pietiekami harismātiska, lai noskaņotu pret mani pārējos kolēģus, katru manu mazāko kļūdu skaļi “reklamējot”, sūdzoties par mani, ka es neko nemāku un nesaprotu, tādējādi arī citi pieredzējušie kolēģi sāka apzināti meklēt manas kļūdas, pavērst situācijas tā, lai es visos pārpratumos izskatītos vainīga. Šobrīd priekšniecība pret mani izturas skeptiski un skatās ar aizdomām. Man ievērojami mazāk tiek doti darba uzdevumi. Jūtos ļoti apjukusi, jo, pirmkārt, mani māc bažas, vai saskaņā ar tiesu praksi man var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz DL 101. panta 6. punktu, ņemot vērā, ka man tika noteikts pārbaudes laiks un darba devējam bija iespēja pārliecināties par manām profesionālajām spējām, kā arī mana izglītība ir atbilstoša. Tāpat vēlos saprast, vai saistībā ar šo situāciju man ir jēga vērsties pret konkrēto kolēģi, lai piedzītu kādu morālo kompensāciju vai ziņotu par mobingu darbavietā, jo minētie apstākļi ir radījuši man psiholoģiskas problēmas, es jūtos vairāk noslēgusies sevī, neticu sev un neuzticos cilvēkiem, kā arī sirdī jūtos vientuļa un vainīga pie visām kļūdām. Sirsnīgi pateicos jau iepriekš.
Par mobingu
Jūsu sniegtais situācijas apraksts pirmšķietami liecina par mobingu darbavietā.
Mobings darbavietā ietver tādas darbības kā manipulācija ar personu, viņas kontrolēšana, noniecināšana, apkaunošana, noraidīšana un izslēdzoša uzvedība sociālā kontekstā, kā arī kaitējums reputācijai vai tās apdraudējums. Tāpat mobings var izpausties sarakstē, telefonsarunās, attieksmē pret darbinieku, tostarp nepatiesas informācijas jeb baumu izplatīšanā. Tā var būt arī ignorēšana, tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme u. c. rīcība.
Darba likuma 3. pantā ir noteikts, ka darbinieks uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Tādējādi problēmas darba tiesiskajās attiecībās ir jārisina ar savu tiešo darba devēju, ar kuru ir noslēgts darba līgums. Vispirms jums būtu jāiesniedz sūdzība darba devējam par kolēģes darbībām, kas saistītas ar mobingu. Vēršanās pie darba devēja rakstveidā radīs viņam iemeslu iesaistīties situācijas risināšanā.
Jums būtu nepieciešams savākt pierādījumus un tos kopā sūdzību iesniegt darba devējam. Darbavietā notikušu mobingu vai bosingu var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, video un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu.
Par darba devēja uzteikumu
Par to, vai šajā situācijā varētu uzteikt darbu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas sesto punktu (darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšana), jālemj darba devējam. Vienlaikus, pirms izteikt darbiniekam šādu uzteikumu, darba devējam ir jāveic noteiktas darbības. Konkrētajā gadījumā darba devēja obligātie nosacījumi pirms uzteikuma ir piedāvāt darbiniekam profesionālo apmācību un pēc tam vērtēt rezultātus. Ja darbinieks no kvalifikācijas paaugstināšanas ir atteicies, kā arī darba devēja rīcībā ir apliecinājumi par nekvalitatīvi veiktu darbu vai atestācijas rezultāti, tad darba devējs ir tiesīgs izteikt uzteikumu.
Par tiesvedību un morālo kompensāciju
Ja situāciju ar darba devēju neizdodas atrisināt, tad jums ir iespēja aizsargāt savas tiesības tiesā, civiltiesiskā kārtībā. Civillikuma 1635. pants nosaka: katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Jo vairāk pierādījumu būs jūsu rīcībā, jo labāk.
Vienlaikus jāvērš uzmanība: lai secinātu, ka prasības pieteicējs ir prettiesiski psiholoģiski ietekmēts, tiesa vērtēs, vai ir konstatējamas šādas pazīmes:
1) konkrētas personas vai personu (darba kolēģu un/vai priekšnieka) naidīga un neētiska attieksme;
2) darbības ir individuāli vērstas pret cietušo personu;
3) darbībām ir regulārs raksturs ilgstošā laika periodā (gandrīz katru dienu vismaz sešu mēnešu ilgumā).
No zvērinātu advokātu iepriekš paustā par morālās kompensācijas prasīšanu līdzīgās situācijās norādāms, ka saskaņā ar tiesu praksi šādā gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips, kas kvalificējams kā Darba likuma 7. panta pirmās daļas un 28. panta otrās daļas pārkāpums. Tādēļ pēc analoģijas piemērojama Darba likuma 29. panta astotā daļa. Tāpat pieļaujama atsaukšanās uz Civillikuma 1635. pantu. Līdz ar to konkrēto morālās kompensācijas apmēru tiesa noteiks pēc sava ieskata.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
