Krimināllikuma 63. panta pirmā daļa noteic, ka sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. 

Sodāmība var būt šķērslis personas turpmākajā karjerā, piemēram, ieņemot amatus valsts pārvaldē vai izglītības iestādēs. Personas, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas nevar pretendēt arī uz vairākiem amatiem justīcijā, piemēram, kļūt par zvērinātu advokātu. 

Termiņu, kādos personas atzīstamas par nesodītām pēc soda izciešanas, nosaka Krimināllikuma 63. panta trešā daļa: 

“Par nesodītām atzīstamas: 

1) personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas; 

2) personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums; 

3) nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu; 

4) pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu; 

5) pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību; 

6) pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem; 

7) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem; 

8) pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.” 

Atbilstoši Krimināllikuma 63. panta ceturtajai daļai sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. 

Vienlaikus Krimināllikuma 63. panta astotajā daļā paredzēts, ka sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā. 

Proti, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 45. pantu Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima. 

Amnestija ir vienreizējs valsts augstākās varas akts, ar kuru noteiktai kategorijai atbilstošas personas pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālizmeklēšanas vai pēc soda izciešanas atzīst par nesodītām. 

Apžēlošana ir notiesātās personas pilnīga vai daļēja atbrīvošana no kriminālsoda izciešanas, soda veida mīkstināšana vai sodāmības noņemšana, ko veic Valsts prezidents. 

Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātās personas, par kurām tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Tas nozīmē, ka Valsts prezidentam ir dotas šādas priviliģētas tiesības, taču tas nav pienākums. 

Ar brīdi, kad personai ir dzēsta sodāmība vai sodāmība ir noņemta, viņa ir atzīstama juridiski par iepriekš nesodītu. 

Plašāku informāciju var meklēt: 

• LV portāla publikācijā “Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā”; 
• LV portāla publikācijā “Amnestija un apžēlošana. Ko tās nozīmē?”; 
• Amnestijas likumā; 
• Apžēlošanas likumā.