Apstāklim, ka dzīvoklis tiek izīrēts vai netiek lietots rudens un ziemas mēnešos, nav nozīmes attiecībā uz katra dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt savu daļu no mājai aprēķinātās ūdens patēriņa starpības. Tomēr jautājuma uzdevējam ieteicams pārliecināties par to, kā un uz kāda pamata pārvaldnieks konkrētajā mājā veic ūdens patēriņa starpības sadali, lai noskaidrotu, kurš no patēriņa starpības sadales risinājumiem tiek piemērots un vai tas realizēts pareizi. 

Papildus norādāms, ka īrnieks ar dzīvokļa īpašnieku var vienoties, ka īrnieks atbrīvojams no ūdens patēriņa starpības sadales maksājumiem periodā, kad īrēto telpu nelieto. 

Vispārīgi par t. s. ūdens patēriņa starpības sadali LV portāls jau ir atbildējis šeit. 

Saskaņā ar likuma “Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 5. daļu, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par ūdensapgādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to ir piemērojami Ministru kabineta (MK) 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un tajos noteiktā formula.   

Noteikumu 19.2 punkts paredz, ka formulā iekļautā ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam mēnesī (personai m3/mēnesī) nosakāma atbilstoši vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Minēto noteikumu 19.3 punkts nosaka: gadījumā, ja pēc norādītās formulas piemērošanas netiek pilnībā sadalīta ūdens patēriņa starpība, attiecīgo starpību sadala uz visiem dzīvokļu īpašumiem atbilstoši pārvaldnieka izvēlētajai starpības sadales kārtībai, kuras veidi noteikti MK noteikumu Nr. 1013 19. punktā. Cita kārtība, tai skaitā visas starpības attiecināšana uz vienu dzīvokļa īpašnieku, ir pretrunā iepriekš minētajiem MK noteikumiem.