Sveicināti! Vai tiešām dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums norēķināties par visu līdz dzīvojamās mājas iekšējai ūdens sistēmai piegādāto ūdeni, ja mājas komercuzskaites mēraparāts mājai ir uzstādīts? Kāds likums vai noteikumi to nosaka? Atbilde no RNP: “Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums norēķināties par visu līdz dzīvojamās mājas iekšējai ūdens sistēmai piegādāto ūdeni atbilstoši pakalpojuma sniedzēja SIA “Rīgas ūdens” rēķinam.”
Ja mājas īpašnieki nav pārņēmuši ēku savā valdījumā, ūdens patēriņa uzskaiti daudzdzīvokļu namos reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1013).
MK noteikumu Nr. 1013 18.1 pants nosaka: pārvaldniekam ir pienākums rēķinos par patērēto ūdeni norādīt kopējo dzīvojamai mājai piegādāto ūdens apjomu, kā arī starpību starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un atsevišķajos īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu.
MK noteikumu Nr. 1013 19. punkts paredz, ka, ja veidojas ūdens patēriņa starpība, tad veic ūdens patēriņa pārrēķinu.
Dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no šādiem aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks:
Kā norādīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tīmekļvietnē, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1013, ja veidojas ūdens patēriņa starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins.
Savukārt, ja mājas īpašnieki ir pārņēmuši ēku savā valdījumā, piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 524).
MK noteikumu Nr. 524 6. punkts noteic, ka kopējo dzīvojamās mājas īpašniekiem piegādātā ūdens daudzumu nosaka, ņemot vērā dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā (kas izvietots uz ūdensvada ievada ēkā vai līdz ūdensvada ievadam ēkā) uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījumu.
Maksājamo daļu par piegādāto ūdeni dzīvojamās mājas īpašnieki nosaka, izmantojot skaitītājus:
MK noteikumu Nr. 524 9. punkts paredz, ka persona, kura aprēķina maksājamo daļu, rēķinos par patērēto ūdeni norāda kopējo dzīvojamai mājai piegādāto ūdens apjomu, kā arī starpību starp mājas kopējā ūdens skaitītāja (komercuzskaites mēraparāta) rādījumu un dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība). Ja veidojas ūdens patēriņa starpība, veic ūdens patēriņa pārrēķinu.
Turpretī atbilstoši MK noteikumu Nr. 524 10. punktam dzīvojamās mājas īpašnieki vienojas par ūdens patēriņa starpības segšanu atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
MK noteikumu Nr. 524 11. punktā noteikti gadījumi, kad nepiemēro 10. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, bet ūdens patēriņa starpību vai tās daļu sadala starp dzīvojamās mājas īpašniekiem, uz kuriem attiecas kāds no 11. punktā minētajiem gadījumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!