Bērnam ir tiesības būt pasargātam no visa veida vardarbības, proti, augt un attīstīties drošā, no nevēlamas ietekmes pasargātā vidē un apstākļos. Tāpat bērnam ir saskarsmes tiesības, t. i., tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem. 

ANO Bērnu tiesību konvencijas 3. panta 1. punktā noteikts, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātās iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā ietverta analoģiska tiesību norma. 

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu. Arī tad, ja bērns nav lēmuma objekts, jāievēro minētais prioritātes princips, ja vien attiecīgais lēmums var skart bērnu. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama. 

Līdz ar to tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams (Civillikuma 182. panta trešā daļa). Savukārt, ja nepieciešams, tiesa var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā un noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu konkrētā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. 

Kā iepriekš uzsvērusi Tieslietu ministrija, tiesas ir viens no bērna tiesību aizsardzības subjektiem un tās, izskatot ikvienu lietu, kuras iznākums var skart bērna tiesības, izvērtē katru lietu individuāli atbilstoši bērna tiesību un tiesisko interešu prioritātes principam. Proti, tiek veikta bērna labāko interešu novērtēšanas elementu līdzsvarošana. Tādējādi tiesas rīcībā ir vairāki tiesību aktos nostiprināti juridiski instrumenti, lai, līdzsvarojot bērna tiesības būt pasargātam no vardarbības un bērna saskarsmes tiesības, pieņemtu attiecīgajai situācijai atbilstošāko lēmumu. 

Vienlaikus tiesai jāizvērtē arī iespējamais netiešas emocionālas vardarbības risks, kuru atbildētājs (iespējamais varmāka) var īstenot pret prasītāju (aizsargājamo personu), izmantojot saskarsmes tiesības ar bērnu, piemēram, manipulējot ar prasītāju, lai šķietami ievērotu bērna intereses. Tādās situācijās pagaidu aizsardzība pret vardarbību nesasniedz tās mērķi, jo vardarbības izpausmes, kaut arī netiešas, un iespējamā varmākas ietekme uz prasītāju turpinās. 

Tiesai rūpīgi jāvērtē, kuros gadījumos pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir pietiekami attiecināt tikai uz cietušo pieaugušo, bet kuros gadījumos, tostarp, ja vardarbība nav vērsta pret bērnu un bērns nav bijis liecinieks viena pieaugušā vardarbībai pret otru, ar pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepieciešams aptvert arī bērnu, ja bērna un iespējamā varmākas saskarsmei pagaidu režīmā nav drošas alternatīvas. 

“Situācijā, kad tiesa ir noteikusi aizliegumu vienam no bērna vecākiem satikt otru vecāku, pie kura bērns dzīvo, bet nav noteikusi aizliegumu tikties ar bērnu, saskarsmes kārtība var notikt ar saskarsmes personas starpniecību, kura šajā gadījumā pildīs “kurjera” lomu, aizvedot bērnu no viena vecāka pie otra. Ja tiesa iepriekš ir noteikusi saskarsmes kārtību, jālūdz to grozīt, pieaicinot saskarsmes personu. Ja šāda kārtība tiesas ceļā nav noteikta, jāceļ prasība, uzreiz lūdzot noteikt pagaidu saskarsmes kārtību ar saskarsmes personas iesaisti. Savukārt, ja tiesa ir ierobežojusi tikšanos un kontaktus kopā nedzīvojošajam vecākam ar bērnu, saskarsme nevarēs notikt tik ilgi, kamēr aizliegums tiks atcelts,” iepriekš LV portālam skaidrojusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa. 

Līdz ar to gadījumos, ja tiesas noteiktā pagaidu aizsardzība pret vardarbību tiek attiecināta arī uz bērniem, tiesa ir izvērtējusi konkrētās lietas apstākļus un saskatījusi vardarbīgas uzvedības nevēlamo ietekmi uz bērniem. Tomēr arī tādā gadījumā atbildētājam (iespējamajam varmākam) ir tiesības izmantot visus viņam pieejamos tiesiskos līdzekļus, lai pārliecinātu tiesu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu vai attiecīgā līdzekļa aizstāšanu ar citu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli.