Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likums 4. panta pirmās daļas 1. punktam dzīvojamās mājas “kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: [..] koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas) [..]”. Līdz ar to secināms, ka pēc aprakstā norādītās informācijas kanalizācija izbūvēta caur koplietošanas telpu. Aktuāls ir jautājums par to, vai šāda veida darbības ir saskaņotas ar pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem vai pārvaldnieku, ja tam ir sniegts kopības deleģējums šāda veida piekrišanas sniegšanai kopības vārdā. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta trešā daļa paredz: “ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu”. 

Lai pārvaldnieks nodrošinātu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā ietverto mērķi un nodrošinātu 6. panta otrās daļas 1. punktā noteikto obligāto pārvaldīšanas darbību izpildi, tam ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, tajā skaitā būvvaldes, par būvdarbiem, kas veikti dzīvojamās mājas kopīpašumā. 

Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, vai biedrība iesniegumā bija norādījusi pamatojumu tam, kādēļ nepieciešama pieprasītā informācija, kā arī pievienojusi dokumentus, kas apliecina tās tiesības pārstāvēt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību. 

Vēršu uzmanību, ka iestādes faktisko rīcību (atteikumu sniegt informāciju) var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.