No juridiskā viedokļa aprakstītajā situācijā māsai nav tiesību uz nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir brālis, jo saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu  par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. 

Jāņem vērā, ka māte ir tiesīga rīkoties ar saviem naudas līdzekļiem pēc saviem ieskatiem. Māsa varētu izvirzīt prasību pret brāli par neatņemamās daļas izdošanu no brāļa (neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā ), piemēram, situācijā, ja māte būtu veikusi dāvinājumu dēlam tādā apmērā, ka meitai kā neatņemamās daļas tiesīgajai mātes mantojuma atklāšanās gadījumā netiktu vismaz neatņemamā daļa. Proti, saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai viņiem šīs daļas izdod. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (skatīt Civillikuma 424. un 425. pantu). 

Brāļa laulības šķiršanas gadījumā tas, kas notiks ar laulāto mantu, būs atkarīgs no laulāto mantiskajām attiecībām – likumiskajām vai līgumiskajām. Vairāk par laulāto mantiskajām attiecībām varat uzzināt šeit. 

Līdzīgi arī brāļa nāves gadījumā: tas, kurš mantos konkrēto nekustamo īpašumu, būs atkarīgs no mantošanas veida. Piemēram, likumiskās mantošanas gadījumā māsa nemantos, ja brālim būs sieva un bērni, taču brālis var ar testamentu novēlēt īpašumu māsai (jāņem gan vērā, ka testaments ir vienpusējs gribas izteikums un to var mainīt un apstrīdēt) vai noslēgt mantojuma līgumu. Vairāk par mantošanu varat uzzināt šeit un šeit.  

Tāpat nevar izslēgt, ka brālis dzīves laikā izlemj nekustamo īpašumu uzdāvināt citai personai vai pārdot. 

Jūsu situācijā, ja starp māti un bērniem ir bijusi kāda vienošanās par konkrēto nekustamo īpašumu, tad tā ir jānoformē juridiski, lai būtu saistoša. Piemēram, brālis pusi nekustamā īpašuma var uzdāvināt māsai, noslēdzot dāvinājuma līgumu. Rekomendējams iesaistītajām pusēm vērsties pie zvērināta notāra, lai saņemtu konsultāciju un vienotos par risinājumu. Notāri sniedz arī attālinātas konsultācijas. Tāpat attālināti ir iespējams noformēt visus nepieciešamos dokumentus, tostarp parakstīt līgumus, ja ir elektroniskais paraksts. Vairāk par to varat uzzināt šeit.