Labdien! Mans vīrs, pirms stājās laulībā ar mani, bija ņēmis bankā kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Bija nepieciešams galvotājs. Par galvotāju banka noformēja vīra toreizējo draudzeni, kas galvoja ar īpašumu, par kuru tika ņemts kredīts. Šī iemesla dēļ zemesgrāmatā ir norādīti divi nekustamā īpašuma īpašnieki – mans vīrs un viņa bijusī draudzene. Attiecības ar draudzeni izjuka, bet kredīta maksājumus mans vīrs maksāja no sava konta 20 gadus. Kredīts ir apmaksāts. Pirms 10 gadiem īpašumam tika taisīts vērtējums. Māja ir remontēta un uzlabota, kā arī īpašums ar laiku ir sakopts, tātad ir cēlusies tā vērtība. Vai ir iespējams dzēst no zemesgrāmatas kā īpašnieci bijušo draudzeni? Patlaban šī persona pieprasa savu daļu no īpašuma, par kuru viņa nav maksājusi nevienu kredīta maksājumu. Vai vērtējums, kas tika sagatavots pirms 10 gadiem, var būt pamats, lai īpašuma dalīšanas brīdī samazinātu viņai pienākošos daļu? Šobrīd īpašumam vērtība ir cēlusies, jo māja ir remontēta un sakārtota. Paldies!
Minētā situācija ir sarežģīta, jo izveidojies kopīpašums, kam nav savlaicīgi un, iespējams, vispār nav noteikta kopīpašuma dalītas lietošanas kārtība.
Civillikuma 1067. pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Civillikuma 1068. pants paredz, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Savukārt 1071. pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
No minētā regulējuma izriet vairāki vērā ņemami aspekti, proti, vai ar galvinieci kā kopīpašnieci bija vienošanās par nekustamā īpašuma lietošanu; vai tika saskaņoti remonti un ieguldījumi nekustamajā īpašumā, ņemot vērā, ka ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana rīcībai ar to; vai kopīpašniece ir veikusi maksājumus par savu īpašuma daļu (piemēram, nodokļus) utt.
Vīram būtu ieteicams vērsties pie zvērināta advokāta, lai izrunātu konkrēto situāciju, jo pastāv ļoti liela iespēja, ka gadījumā, ja kopīpašnieki nespēs vienoties, jautājums būs jārisina tiesā (piemēram, prasot kopīpašuma izbeigšanu). Tas, kas tiks ņemts vērā, lemjot attiecīgo jautājumu, būs atkarīgs no tiesas ieskata un iesniegtajiem pierādījumiem. Piemēram, saskaņā ar tiesu praksi par kopīpašuma dalīšanu strīda izšķiršanā var nebūt nozīmes tam, kādā apmērā katrs no kopīpašniekiem ir piedalījies kopīpašuma uzturēšanā un apsaimniekošanā, jo jautājums par ieguldījumu pamatotību un savstarpējo atlīdzināšanu ar atsevišķu prasību jārisina tiesā. Savukārt, lemjot par jautājumu, kuram no īpašniekiem būtu priekšrocība paturēt visu īpašumu, izmaksājot otram kompensāciju, priekšroka varētu būt tam kopīpašniekam, kam īpašums nepieciešams dzīvošanai un kurš tur ilgstoši ir dzīvojis.
Vairāk par kopīpašumu varat uzzināt LV portāla publikācijā šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
