Maksātnespējas process neatbrīvo personu no pienākuma uzturēt savu bērnu, tāpēc tas ir iespējams, ja pastāv objektīvi apstākļi, kāpēc pilngadību sasniedzis bērns nestrādā un līdz ar to nespēj pats sevi apgādāt. Lielākoties kā apliecinājums nespējai sevi apgādāt kalpo izglītības ieguve augstākās vai profesionālās mācību iestādes pilna laika mācību programmā, kas nav apvienojama ar pilna laika darbu.

Protams, lietas izskatīšanas gaitā tiesa ņems vērā atbildētāja finansiālo stāvokli un spēju uzturlīdzekļus maksāt, taču vēršam uzmanību, ka persona maksātnespējas procesa laikā netiek atstāta bez iztikas līdzekļiem. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 140. pantā noteiktajam parādniekam ir tiesības bankrota procedūras laikā saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas, kā arī paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai. Ja parādniekam ir pienākums maksāt kārtējos uzturlīdzekļus sava bērna uzturam, to finansēšanas avots ir tās pašas divas trešdaļas no parādnieka ienākumiem, kas paliek viņas rīcībā bankrota procedūras laikā.

Sarežģītāk, ja persona savas saistības nepildīs, aizbildinoties ar maksātnespējas procesu. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas fakts ir šķērslis izpildu darbību veikšanai pret parādnieku, piemēram, lai kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus ieturētu no parādnieka darba algas. Vienlaikus Maksātnespējas likuma 134. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka parādnieks pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības. Tādējādi, nepildot tiesas sprieduma izpildi par uzturlīdzekļu piedziņu un uzkrājot uzturlīdzekļu parādu, parādnieks pārkāpj Maksātnespējas likumā noteikto kārtību un var tikt sodīts, nepiemērojot vai pārtraucot saistību dzēšanas procedūru.

Informācija par uzturlīdzekļu parāda piedziņu, ja tas izveidojies pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, lasiet e-konsultācijā “Maksātnespēja un uzturlīdzekļu parāds”.