Labdien! Man pieder māja. Plānoju to uzdāvināt savai mazmeitai. Vai pēc manas nāves, kad mājas īpašniece būs mazmeita, mani bērni varēs jebkādi vērsties pret mazmeitu un izprasīt daļu? “Tiesības prasīt un saņemt neatņemamo daļu ietekmē vienīgi tas, vai neatņemamās daļas tiesīgais patiešām nav saņēmis (nevar saņemt) pat savu neatņemamo daļu.” Ko tieši nozīmē “sava neatņemamā daļa” un “patiešām nav vai ir saņēmis”? Vai tā ir kāda nemainīga, likumā noteikta summa, vai to aprēķina no kopējās mantojuma masas? Vai to aprēķina no miršanas brīdī zemesgrāmatā ierakstītajiem īpašumiem vai no visa, kas dzīves laikā cilvēkam ir piederējis? Kādās situācijās neatņemamās daļas tiesīgais patiešām saņemtu savu daļu un pirms miršanas dāvinātais īpašums netiktu aiztikts, no tā vērtības nekas nebūtu jāizmaksā? Vai un kā atšķirtos situācijas, proti, vai no dāvinājuma saņēmēja kaut kas tiktu pieprasīts?
1. Dzīves laikā ir māja, to dāvina, pēc nāves nav vairs neviena īpašuma.
2. Dzīves laikā ir māja un dzīvoklis, māju dāvina, pēc nāves paliek dzīvoklis.
Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.
Atbilstoši Civillikuma 423. pantam neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
Neatņemamās daļas apmērs ir norādīts Civillikuma 425. pantā – neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.
Ja savas dzīves laikā mantojuma atstājējs neatņemamās daļas tiesīgajam, piemēram, ir uzdāvinājis nekustamo īpašumu, naudas līdzekļus, automašīnu vai kaut ko citu vērtīgu, tad, aprēķinot neatņemamo daļu, tas viss tiek ieskaitīts tajā. Un tad, ja saņemtais ir mazāks par neatņemamās daļas tiesīgajam pienākošos neatņemamo daļu, viņš ir tiesīgs attiecīgā kārtībā izprasīt savu neatņemamo daļu. Proti, ja dzīves laikā neatņemamās daļas tiesīgais ir saņēmis tik daudz, ka tas aptver viņa neatņemamo daļu, tad neko izprasīt vairs nevarēs.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ja uzdāvināt māju un nepaliek nekas cits, ko mantot, un dzīves laikā neatņemamās daļas tiesīgie neko nav saņēmuši, tad viņi no apdāvinātā varēs izprasīt savu neatņemamo daļu. No dzīvokļa savu neatņemamo daļu viņi varēs izprasīt tad, ja dzīvokļa vērtība jeb mantiniekam pienākošā mantojuma daļa būs mazāka par neatņemamo daļu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
