Saskaņā ar Darba likuma 140. panta pirmo daļu, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, tad darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Līdz ar to summētā darba laika organizāciju var noteikt, ja darba rakstura dēļ ir nepieciešams pārsniegt Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikto normālo dienas darba laiku 8 stundas vai nedēļas darba laiku 40 stundas, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka darbinieka darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Vēršam uzmanību, ka arī summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam ir pienākums ievērot Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punktā noteikto pienākumu darba līgumā norādīt nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku – cik stundu dienā vai nedēļā darbinieku plānots nodarbināt. Nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks norādāms kā konkrēts dienas vai nedēļas darba laika apmērs.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, tad darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku (Darba likuma 140. panta pirmā daļa). Tādējādi summētā darba laika organizācijas gadījumā darbinieka darba laiku (darba dienas, darba laika sākumu un beigas) nosaka ar darba grafiku.

Saskaņā ar Darba likuma 144. panta pirmo daļu vispārīgā gadījumā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Savukārt Darba likuma 135. pantā noteikts, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks laiks. No minētā secināms, ka svētku dienas un pirmssvētku dienu stundas ietekmē mēneša normālā darba laika stundu daudzumu, to samazinot.

Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumā, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai tajos gadījumos, kad strādājamo darba dienu skaits samazinās valstī noteikto svētku dienu dēļ, darbiniekam netiktu samazināta darba samaksa. Šādas atlīdzības paredzēšana pēc būtības noteic arī to, ka attaisnoti kavētais darba laiks darbiniekam nav jānostrādā citā laikā, bet gan ir uzskatāms par apmaksātu prombūtni.

Proti, darbiniekam tiek izmaksāta atlīdzība par tām potenciālajām darba dienām, kuras ir iekritušas svētku dienā un kurās darbiniekam nav bijusi iespēja veikt darbu, bet viņš to būtu veicis, ja valstī nebūtu noteikta svētku diena.

Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā ietvertais princips, ka darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ir attiecināms uz ikvienu darbinieku neatkarīgi no darba samaksas apmēra, nolīgtā darba laika un darba laika organizācijas, tātad – arī attiecībā uz darbiniekiem, kam nolīgts summētais darba laiks un darbs tiek plānots ar darba grafiku.

Līdz ar to svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu, ja tā vispārīgā gadījumā būtu darbinieka darba diena. Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai un svētku diena iekrīt otrdienā, tad darbiniekam ir jāsaņem atlīdzība par šo svētku dienu, jo tā ir darbiniekam noteiktā darba diena, bet darbinieks neveic darbu tā iemesla dēļ, ka valstī šī diena ir noteikta kā svētku diena. Tāpat, ja darbiniekam ir summētais darba laiks un atbilstoši darba grafikam darbiniekam šajā dienā būtu jāveic darbs, ja tā nebūtu svētku diena, bet darbinieks neveic darbu tā iemesla dēļ, ka valstī šī diena ir noteikta kā svētku diena (darba devējs šā iemesla dēļ grafikā attiecīgo dienu nenosaka par darba dienu), tad darbiniekam ir jāsaņem atlīdzība par šo svētku dienu. Turklāt šāds attaisnoti kavētais darba laiks darbiniekam nav jānostrādā citā laikā, bet gan ir uzskatāms par apmaksātu prombūtni. Šāda atziņa pausta arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA-433/2019.