Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību (skatīt Civillikuma 1912. pantu un turpmākos pantus). Taču pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību (skat. Civillikuma 2002. pantu un turpmākos pantus). Tātad, ja tiks noformēts pirkuma līgums, tad jūsu tēvam būs jāsamaksā pirkuma maksa. Par nekustamo īpašumu pielīgtā pirkuma cena ir jāsamaksā pārdevējam tikai ar bankas pārskaitījumu, jo skaidras naudas norēķinu par nekustamo īpašumu likums aizliedz. 

Ja jūsu māte nevēlas pārdot dzīvokli par tā tirgus cenu, tad pastāv iespēja noslēgt draudzības pirkuma līgumu saskaņā ar Civillikuma 2015. pantu. Noslēdzot šādu līgumu, ir jāapzinās, ka nekustamā īpašuma pirkuma cena ir noteikta zemāka par tā kadastrālo vērtību un tirgus vērtību. Pārdevējs vēlāk nevarēs celt pretenzijas pret pircēju, atsaucoties uz to, ka cena tika noteikta pārāk zema, un nevarēs pirkuma līgumu apstrīdēt pārmērīgu zaudējumu dēļ. Tāpat valsts nodeva par īpašuma tiesības reģistrēšanu zemesgrāmatā tiks aprēķināta no īpašuma kadastrālās vērtības, nevis pirkuma līgumā norādītās pirkuma maksas (ja tā ir mazāka par kadastrālo vērtību). 

Vairāk par to, kas jāņem vērā, slēdzot draudzības pirkuma līgumu, varat uzzināt šeit. 

Savukārt, slēdzot dāvinājuma līgumu, ir jāņem vērā dažas īpatnības, kas attiecas uz dāvinājumu, piemēram, dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ, visas mantas dāvinājuma gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie var no apdāvinātā izprasīt savu neatņemamo daļu u. c. Dāvinājuma līgumā var norādīt nekustamā īpašuma vērtību, lai zemesgrāmatā varētu aprēķināt valsts nodevu. Ja dāvinājuma līgumā vērtība netiek norādīta, tad zemesgrāmatā valsts nodevu aprēķina, ņemot vērā īpašuma kadastrālo vērtību. Ja līgumā būs norādīts lielāks nekustamā īpašuma novērtējums, tad valsts nodeva tiks aprēķināta no tās summas, kas norādīta līgumā. 

Vairāk par to, kas jāzina, slēdzot dāvinājuma līgumu, varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.  

Ja māte izvēlētos uzdāvināt vai pārdot tēvam tikai daļu no dzīvokļa, tad jāapzinās, ka tiks izveidots kopīpašums, kas nozīmētu dažādus ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu (piemēram, ja kāds no kopīpašniekiem izlemtu savu dzīvokļa daļu pārdot vai ieķīlāt). Vairāk par to varat uzzināt šeit un šeit. 

Izmaksas par nekustamā īpašuma atsavināšanu būs atkarīgas no tā, kādus pakalpojumus vajadzēs konkrētajā situācijā. Piemēram, līgumu var sagatavot paši vai vērsties pie jurista, tāpat to var sagatavot pie notāra kā notariālo aktu. Vēl jāzina, vai, piemēram, būs nepieciešama tikai nostiprinājuma lūguma sagatavošana un parakstu apliecināšana vai arī lūgsiet notāram izstrādāt līguma projektu vai attiecīgo līgumu slēgsiet kā notariālu aktu utt. 

Zvērināta notāra atlīdzība par līguma sagatavošanu, apliecināšanu un nostiprinājuma līgumu zemesgrāmatai tiek aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”. 

Valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā tiek aprēķinātas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”. Tā kā jūsu vecāki nav precējušies, tad netiktu piemērots samazinātais valsts nodevas apmērs (0,5 % no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, skat. noteikumu 6. punktu). Līdz ar to valsts nodeva tiktu noteikta atbilstoši 5. punktam, tas ir: 

• 1,5 % no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), ja īpašuma tiesības iegūst fiziska persona, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, slēdzot pirkuma līgumu;
• īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata – 3% no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), bet ne vairāk kā 50 000 eiro. 

Šeit ir pieejams nodevu kalkulators, kur informatīvi var aprēķināt nodevas apmēru. Ja ir kādas neskaidrības, tad par vislabāko risinājumu konkrētajai situācijai būtu ieteicams konsultēties ar juristu.