Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir: 

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta. 

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās. 

Saskaņā ar Civillikuma 89. pantu katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. 

Proti, ja īpašums iegūts mantošanas ceļā, kā manta, ko laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, tad šis īpašums ir laulātā atsevišķā manta un laulātais ar to var rīkoties pēc saviem ieskatiem, neprasot otra laulātā atļauju.