No Civillikuma 701. panta izriet, ka mantojuma masā ietilpst un uz mantiniekiem pāriet tikai tādas tiesības un saistības, kuras var atdot citiem, proti, civiltiesiskajā apritē apgrozāmie prasījumi, kurus var atsavināt vai citādi atdot darījumu ceļā trešajām personām. Pie minētajiem darījumiem nepieder tādi, kuru izlietošana ir cieši saistīta un atkarīga no konkrētas personas, ko apstiprina Civillikuma 704. panta noteikums, ka tiesības, kas bijušas piešķirtas vienīgi mantojuma atstājēja personai, uz mantiniekiem nepāriet (skat. Senāta 2018. gada 13. decembra lēmumu lietā Nr. SKC-142/2018). Tāpat Civillikuma 701. pants noteic, ka uz mantinieku var pāriet tikai tās tiesības, kuras mantojuma atstājējam piederējušas viņa nāves brīdī. Citiem vārdiem sakot, uz mantinieku nevar pāriet tiesības, no kurām mantojuma atstājējs savā dzīves laikā ir atteicies un kuras tādēļ viņam nāves brīdī nav piederējušas (skat. Senāta 2018. gada 31. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-27/2018). Līdz ar to minētajā situācijā būtu jāvērtē, uz kāda pamata notika mantošana (likuma, līguma vai testamenta) un ko paredzēja konkrētais dāvinājuma līgums, respektīvi, kas un ar kādiem nosacījumiem tika uzdāvināts (piemēram, varbūt dāvinājums saturēja uzlikumu par labu konkrētām personām, vai arī uzdāvināta bija tikai daļa nekustamā īpašuma). 

Vienlaikus jānorāda, ka visas mantas dāvinājuma gadījumā neatņemamās daļas tiesīgajiem (laulātajam, citiem bērniem) ir tiesības uz savu neatņemamo daļu. Taču Civillikuma 423. pants paredz, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. pants). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība. Neatņemamās daļas tiesīgajam jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa beigām viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies. Tādēļ būtu nepieciešams rūpīgi iepazīties ar mantojuma apliecību, proti, ko citi mantinieki ir mantojuši (jāprecizē, vai mantotas ir lietošanas vai īpašuma tiesības), lai izvērtētu, vai mantiniekiem ir tiesības no jums prasīt neatņemamās daļas izmaksu. 

Tāpat jānorāda, ka Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatās nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemesgrāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība ne vien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemesgrāmatās (993. panta 1. daļa).  

Šajā sakarā būtu vērtējams, kad būves tika uzceltas (pirms/pēc dāvinājuma) un vai notāram tika iesniegti dokumenti, kas apliecina būvju piederību. Tādēļ konkrētajā situācijā jākonsultējas ar notāru, pie kura atrodas mantojuma lieta, jo korektai minētā jautājuma izvērtēšanai jāredz dokumenti, kas ir jūsu rīcībā, un jāizvērtē datubāzēs pieejamā informācija.