Ja ar testamentu meitai ir novēlēta tāda mantojuma daļa, kas nav mazāka par neatņemamo daļu (puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma), tad katram mantiniekam piekrīt testamentā norādītā mantojuma daļa un nav tiesību uz citam mantiniekam novēlēto mantu (skat. Civillikuma 422., 788. pantu). 

Izņēmums var būt tad, ja tiek apstrīdēts testaments. Civillikuma 636. pants noteic, ka ikvienu testamentu, kas neatbilst kādam likuma noteikumam, ieinteresētās personas var apstrīdēt. To darīt var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā, vai tie, kuri testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki (skat. Civillikuma 637. panta pirmo daļu). Lai apstrīdētu testamentu, jāvēršas tiesā, taču testamenta apstrīdēšanai (īpaši pie notāra gatavota, publiska testamenta) nepieciešams pamatots iemesls. Piemēram, ja meitas rīcībā ir pierādījumi, ka mantojuma atstājējs pie notāra nemaz nav bijis, bet ar viltotu pasi to izdarījusi kāda cita persona. Tomēr arī tādā gadījumā jebkurš apgalvojums jāpierāda tiesas procesā. 

Vairāk par testamentiem varat uzzināt LV portāla publikācijā šeit.