Radinieks padomju laikos sakārtojis mantojuma lietu uz dzimtas īpašumu (kolhoznieka sēta), iegūstot izziņu no izpildkomitejas par to, ka dzīvojis kopā ar mirušo kolhoznieka sētā, bet patiesībā ar mirušo kopā nedzīvoja. Par mantojuma kārtošanas procesu kolhoznieka sētā dzīvojošie netika informēti. Vai mantojuma apliecība var tikt apstrīdēta? Īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Vispārējā gadījumā Civilikuma 685. pants notiec, ka mantojuma prasība (skat. 667.–668. pantu) noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (1896. pants).
Saskaņā ar 686. pantu visām tām personām, kas bez viņu pašu vainas nav dabūjušas zināt par savu tiesību celt mantojuma prasību, iepriekšējā (685.) pantā minētais noilgums aprēķināms no tās dienas, kad viņām kļuvusi zināma viņu tiesība celt prasību.
Diemžēl nav iespējams sniegt atbildi uz jūsu jautājumu, jo tas nesatur precīzu informāciju par lietas apstākļiem. Tādēļ ieteicams vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja (piemēram, zvērināta notāra vai advokāta), lai izvērtētu jūsu iespējas konkrētajā situācijā.
Zvērinātu notāru kontaktinformācija ir pieejama šeit.
Zvērinātu advokātu kontaktinformācija pieejama šeit.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
