Arodslimības ir slimības, kas cilvēkam radušās darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā, un to, ar kādu slimību saslimis vai kādi veselības traucējumi radušies. 

Arodslimības izmeklēšanas procesu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”. 

Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma uz visiem arodslimību gadījumiem, ja nodarbinātie darbā tiek vai tikuši pakļauti kaitīgiem darba vides faktoriem. 

Ja, izmeklējot personu, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, kurus, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, tad diagnozes precizēšanai personu nosūta pie arodslimību ārsta. 

Arodslimību ārsts izmeklē personu, izvērtē viņas veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta personu uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem. 

Noteikumos arī paredzēts: ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, tad viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstniecības iestādes izveidotu ārstu komisiju arodslimībās vai uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisiju arodslimībās.  

Nosūtījumam pievieno veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām. 

Iesniedzot ārstu komisijā dokumentus, persona pievieno arī darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba līguma kopijas vai citu darba devēja izsniegtu apliecinājumu). Ja šādi dokumenti nav pieejami, tad persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus. 

Lēmumu par arodslimības diagnozes piešķiršanu pieņem ārstu komisija arodslimībās, kurā ir jāuzzina, kāda konkrēti informācija jāiesniedz.