Galvojums atbilstoši Civillikuma 1691. pantam ir saistību tiesību pastiprinājums. Atšķirībā no ķīlas, ar kuru tiek nodrošināts parāds, galvojums kalpo kā drošības apliecinājums, proti, ja parādnieks nespēj izpildīt uzņemto saistību, tad galvinieks atbild parādnieka vietā.  

Konkrētajā situācijā būtu jāvērtē noslēgtā galvojuma nosacījumi, respektīvi, kāda veida atbildība un kādā apmērā ir paredzēta. Taču Civillikuma 1702. pants vispārīgi nosaka: kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors vēršas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā parādnieks. 

Savukārt 1703. pants paredz, ka pret galvinieku celt prasību var arī tad: 

• ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīvesvietu; 
• ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss. 

Gadījumā, ja ne parādnieks, ne galvinieks nepilda uzņemtās saistības pret kreditoru, tad atbilstoši noslēgtajam līgumam kreditoram ir tiesības vērsties tiesā piespiedu parāda piedziņai. Ja tiesa nolemj apmierināt kreditora prasību un parādnieki neveic tiesas sprieduma labprātīgu izpildi, kreditors var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja. Tas, kādas piedziņas metodes tiktu izvēlētas, būtu zināms tikai konkrētajā situācijā. 

Piemēram, Civilprocesa likums tiesas nolēmuma izpildei paredz tādu piespiedu līdzekļu piemērošanu kā: 

• piedziņas vēršanu uz fiziskās personas kustamo mantu (piemēram, transportlīdzekļiem); 

• piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu (piemēram, dzīvokļa pārdošana izsolē); 

• piedziņas vēršanu uz darba samaksu un tai pielīdzināmajiem maksājumiem un citām naudas summām (piemēram, 2024. gada 1. oktobrī stājas spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas regulē parādu piedziņai pakļautos ienākumus;  veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļi 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50% kopumā).    

Jāvērš jūsu uzmanība arī tam, ka parāda piespiedu piedziņas gadījumā papildus nāksies atmaksāt kreditoram arī tiesāšanās un tiesu izpildītāja izdevumus. Turklāt uzņemto saistību neizpilde var ietekmēt jūsu iespējas nākotnē saņemt aizdevumus savām vajadzībām (par to vairāk varat uzzināt LV portāla skaidrojumā šeit). 

Vienlaikus jāuzsver, ka galviniekam pastāv regresa prasījuma tiesības pret galveno parādnieku (skat. Civillikuma 1704.–1709. pantu), tāpēc, ja nepastāv īpaši izņēmumi, jūs varat celt prasību tiesā pret galveno parādnieku gan pēc tam, kad esat veicis samaksu galvenā parādnieka vietā, gan tad, kad pret jums ir stājies spēkā spriedums par galvenā parādnieka parāda piedziņu un ir zināms, ka citiem galviniekiem nav pienākuma atbildēt par šo saistību. 

Vairāk par to, kas jāzina, kļūstot par galvinieku, varat uzzināt LV portāla publikācijā šeit.