Lai būtu tiesības saņemt mirušās personas atstāto mantojumu, vispirms jāuzsāk mantojuma lieta, vēršoties pie zvērināta notāra.  Mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. 

Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, personas kodu, viņa nāves dienu un pēdējo deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tā nav zināma, – mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietu. 

Mantošanas iesniegumam pievienojami dokumenti vai pierādījumi par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu vai mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot. Vienlaikus minētos dokumentus vai pierādījumus var nepievienot, ja notārs ziņas var iegūt no Fizisko personu reģistra. 

Zvērināti notāri Latvijā sniedz pakalpojumus arī attālināti, proti, videokonferencē, bet tādā gadījumā ir nepieciešams elektroniskais paraksts. Pirms tam jāsazinās ar konkrēto notāru, lai vienotos par vizītes laiku un iespēju nokārtot visu nepieciešamo attālināti, jo, uzsākot mantojuma lietu, var būt nepieciešams iesniegt dokumentus, kas notāram var nebūt pieejami un jāiesniedz mantiniekam.  

Šeit ir pieejama zvērinātu notāru kontaktinformācija un atrašanās vietas. 

Vairāk par mantošanas procesu varat uzzināt rakstā “Mantojuma kārtošanas process – soli pa solim”. 

Mantojuma lietas kārtošanā izmaksas ir atkarīgas no mantinieka šķiras un mantojuma vērtības (jo tuvāka radniecība starp mantojuma atstājēju un mantinieku, jo zemākas izmaksas), mantošanas veida (likumiskā, testamentārā vai līgumiskā), kā arī darbībām, kas notāram konkrētajā lietā jāveic.  

Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” V nodaļa nosaka notāru atlīdzības takses par mantojuma lietu vešanu.