DzīB ir uztaisījusi remontu mājas jumtam. Tāme tika dota pēc remonta (kaut gan DzīB par to zināja pirms remonta) kopā ar paziņojumu, ka par remontu būs jāmaksā trīs gadus un ka mājai nav uzkrājumu remontdarbiem. Aprunājoties ar priekšsēdētāju, tika konstatēts, ka mājai nez no kurienes ir radies parāds par apsaimniekošanu (par to nekas nebija teikts, un nav zināma summa) un viņi šo parādu sedz no uzkrājumiem, kas bija paredzēti remontdarbiem. Konkurss netika izsludināts, viņi vienkārši paņēma firmu, ar kuru darbojas gadiem ilgi. Vai DzīB ir tiesības segt kaut kādu mistisko parādu par apsaimniekošanu no uzkrājumiem, kas bija paredzēti remontdarbiem? Kurš uzrauga DzīB darbību?
Dzīvokļu īpašnieku kopība, kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā, ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopībai nav jābūt speciāli reģistrētai.
Tātad tikai dzīvokļu īpašnieku kopība var izlemt par jumta remontu, to, kas šos darbus veiks un kā tiek izlietoti uzkrājuma fonda līdzekļi.
Dzīvokļu īpašnieku biedrība ir dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu izpildītāja.
Vairāk par to, kādi pienākumi dzīvokļu īpašniekiem, bet kādi – biedrībai, var izlasīt publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.
Ekonomikas ministrija savā tīmekļvietnē skaidro, vai pārvaldniekam ir tiesības izmantot dzīvokļu īpašnieku mājas remontdarbiem uzkrāto naudu, lai segtu maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Skaidrojumā norādīts: atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestās daļas 2. punktam dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildīto saistību izpildei (parādu segšanai u. tml.). Tādējādi dzīvokļu īpašnieku mājas remontdarbiem uzkrāto naudu pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot, lai segtu parādus. Tomēr minēto uzkrājumu izmantošana parādu segšanai ir pieļaujama, ja dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši par to attiecīgu lēmumu.
Biedrību darbību reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums. Biedrību un nodibinājuma likuma 34. pants noteic, ka biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce. Savukārt 33. pants noteic, ka biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde.
Savukārt 40. pants noteic, kad biedru sapulces lēmumu var atzīt par spēkā neesošu. Tiesa, pamatojoties uz biedrības biedra, valdes locekļa, revidenta (arī citas institūcijas, ja tas noteikts statūtos) pieteikumu, var atzīt biedru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai ir pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par biedru sapulces lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
